Otro reizi piedalījos backyard ultra pasākumā.

Pirmā Supervaroņu backyard ultra reize bija itin laba, bet šoreiz piedalījos tikai tāpēc, ka ļoti gribēju. Mani ceļgali neļāva neko vairāk kā tikai 3 apļus. Pirmie divi apļi bija ļoti patīkami un viegli, bet trešajā sapratu, ka tiešām nav labi. Būs jāturpina saudzēt un dziedēt.

Rīts

No rīta brauciens uz parku un pikniks. Starts pēc Japānas laika bija tieši 14:00, tāpēc dienas pirmā puse bija pavisam mierīga.

Zilās debesis un zaļās piemājas ielas
Perfekta foto vieta

Pēc piknika braucu mājās, lai sāktu skrējienu. Pārējā ģimene palika piknikojot.

Skrējiens

Skrēju mierīgi, saudzēju ceļgalus, atpūtos. Jau pirmajā aplī ieskrēju pilsētas centrālajos parkos un sapratu, ka tā nav pārāk laba doma. Nedēļas nogalēs parki ir pilni ar cilvēkiem, pūļi un drūzma.

Atpūtos un sāku otro apli.
Otrajā aplī vēl nedaudz pa pilsētas centru un tad jau griezos atpakaļ.
Rītos un vakaros te var ļoti ērti izskrieties, bet nedēļas nogalēs pilns ar cilvēkiem.
Pēdējais aplis jau pavisam tuvu pie mājām. Apbrīnoju, ka dzīvojam tik tuvu šādiem parkiem un klintīm.

Vienu gabalu pamanījos skriet ar karieti (bērnu velo ratiem), kas bija pilni ar mūsu bērniem un mantām. Ģimene bija gatava doties mājās no piknika, tāpēc ātri mainīju plānus un skrēju viņiem līdzi. Paķēru padusē Zanes velo, kas bija atstāts parkā (godīgi stūmu, protams) un skrēju viņiem pakaļ. Pēc tam skrēju ar karieti, bet Zane brauca ar savu velo un komentēja, ka esam tik interesanta kompānija, ka garāmgājēji nevar paiet mums garām neatskatījušies.

Ar trešo apli jautrība beidzās. Ceļiem nepatika šīs mocības, tāpēc godīgi liku tiem mieru.

Vakars

Vakarā gājām ciemos tepat kaimiņu mājā un tikām pie burvīgām vakariņām. Kaimiņu mājai ir kolosāli skati pa logu un labās dienās ir redzama gan Tokija, gan Fudzi vulkāns. Mazliet skauž, jo mūsu dzīvoklim arī būtu Fudzi skats, ja vien viņi nebūtu mums tieši priekšā.