Atradu jaunu foto vietu, kur atgriezties saulrietā.

Ar Viesturu gājām uz veikalu iepirkties. Speciāli ņēmu tikai ratus un nebraucu ar velo. Bija plāns pa ceļam pamācīties fotografēt ikdienas kadrus ar cilvēkiem uz ielas. Plāns galīgi izgāzās, nesaņēmos un netiku pie cilvēku kadriem. Bet tā, kā izvēlējos iet pa tādām ielām, kur parasti neeju, atradu vietu, kur atgriezties ar fotoaparātu saulrietā.

Apbrīnoju Japānas kļavas. Viena lieta ir sarkanas kļavas ar košām lapām rudenī. Bet pavisam, kas cits ir šādas spilgtas lapas pavasarī un vasarā. Skaisti!
Skats uz pilsētas centra pusi. Priekšplānā viena no lielākajām apkaimes slimnīcām. Kadrs tapis mazā, diezgan aizmirstā parkā, kur pēc atkritumiem spriežot, vakaros pulcējas jaunieši. Aizkadrā palikušas zvejnieku laivas, tūristu vizināmie ūdens takši/autobusi un blakus arī speciāls aizsprosts, kur salaistas kaut kādas lašveidīgās zivis.
Te arī kadrs, leņķis, kur derētu atgriezties citā gaismā. Patīk palmas un “brīvības” piemineklis, kas atrodas uz vienas vecas viesnīcas. Ja tikai būtu pareizās krāsas debesis, un tumšāks priekšplāns, varētu sanākt interesants, Yokohamai netipisks kadrs.