Gribējām uzkāpt vienā pakalnā, lai tiktu pie laba skata. Kā tas viss beidzās?

Pie Zushi stacijas
Pie Zushi stacijas
Takas sākums slēpjas aiz piegādes busiņa
Taka sākumā diezgan labi staigājama, bet, jo tālāk, jo šaurāk un karstāk. Slideni, karsti un apkārt lidinās traki lielās Japānas lapsenes. Sviedri un vispārējs slapjums. Mūsu kompānija te atgriezīsies rudenī, kad vēsāks. Būs skaistākas lapas un varēs arī Fudzi labāk ieraudzīt.
Gandrīz džungļi
Takas malās ir vecas mājas, kurās notiek atjaunošanas darbi. Grūti aptvert. Visi materiāli jāved ar motociklu. Vai jānes ar rokām. Redzējām tādu super mini ķerru ar kāpurķēdēm. Tik lielu, kā bērnu ratiņi. Ar to laikam arī viss būvniecības materiāls tiek pievests. Nav brīnums, ka mājas ir pamestas, reti, kurš ir gatavs tur dzīvot ikdienā.
Meklējam fokusu.
Un tālāk
Tālāk aizejot varētu arī Fudzi saskatīt. Protams, skaidrākā dienā.
Saprātīgā brīdī kāpām atpakaļ lejā un devāmies pludmales virzienā.
Būs jātaisa foto sērija. Lietas, kas slēpjas aiz japāņu logiem.
Otrā stāva laiva. Var redzēt, ka drīz jau būsim pie jūras.
Te viņas kāpj ūdenī.
Tur uz akmeņiem, zem tilta ēdām pusdienas. Tā drošāk no saules un plēsīgajiem putniem.
Bērni kārtīgi izpriecājās pludmales smiltīs.
Meditācija un joga uz dēļiem. Meklējot labāko kadru sabildēju par daudz laikam.