Šodien ciemos atbrauca Māris un sapratām, ka kā jau katru gadu derētu sadomāt kādu aktivitāti.

Nolēmām doties ceļā vakarā, kad saule sāk rietēt, un iet mierīgā pastaigā no Kandavas uz Ķesterciemu. Tā, lai būtu, kas jauns, ko redzēt, kā arī, lai nebūtu jāatkārto mans Talsu nakts pārgājiens.

Sākām gājienu pie Kandavas Circle-K. Skaista gaisma, lēns un kluss vakars.

Raiti soļojām uz priekšu.

Lai nenokavētu pēdējos saules starus, palaidām dronu.

Devāmies mežā. Tā nebija spožākā ideja. Stiga pēc pāris metriem pārvērtās gandrīz par purvu. Tumšs, slapjš un brikšņains. Labs piedzīvojums. Nācās mest mazus lokus un meklēt sausākus virzienus, lai beidzot tiktu laukā no tumsas.

Zemāk var redzēt jau pašu finišu. Grūti nobildēt, jo patiesībā tur bija pavisam maz gaismas, tikai pateicoties fotoaparāta sensoram bildē var saskatīt meža malu.

Tālāk jau mazāk bilžu. Sākās īsta tumsa un nebiju paņēmis līdzi statīvu. Tagad nožēloju, jo ar to būtu varējis tik pie pāris interesantiem kadriem.

Zemāk redzams tas, ko tumsā spēj nofotografēt iPhone 5s. Nebija nekā, kur iestutēt lielo fotoaparātu, lai tiktu pie labākas kvalitātes.

Galā nonācu apmēram pus piecos no rīta. Kopā laikam ~ 34 km un ~ 7,5 stundas fotografēšanu, ēšanu un dronēšanu ieskaitot.

Stipri pievīla mani glaunie Hanwag zābaki, kas pirms pāris gadiem uzveda mani Fudzi vulkānā. Pēc pirmajiem 15km pēdas jutās diegan iespiestas un pie beigām biju jau tik nomocīts, ka vilku nost un gāju ar plikām pēdām. Laiks iepirkt maķenīt plašākus zābakus, tagad tik jāsaprot, kā vecos labāk notirgot.