Miks Latvis

Nakts pārgājiens no Kandavas uz Ķesterciemu

Šodien ciemos atbrauca Māris un sapratām, ka kā jau katru gadu derētu sadomāt kādu aktivitāti.

Nolēmām doties ceļā vakarā, kad saule sāk rietēt, un iet mierīgā pastaigā no Kandavas uz Ķesterciemu. Tā, lai būtu, kas jauns, ko redzēt, kā arī, lai nebūtu jāatkārto mans Talsu nakts pārgājiens.

Sākām gājienu pie Kandavas Circle-K. Skaista gaisma, lēns un kluss vakars.

Raiti soļojām uz priekšu.

Stirnubuks
Ļoti patīk šāda silto krāsu un lauku arhitektūras noskaņa
Latvijas valsts mežu ceļš, kas paredzēts vieglākai mežu izciršanai.
Ilgi gaidīju, kad šaus ārā mēli, bet kad beidzot tiku pie bildes, tad sapratu, ka tāpat īsti neesmu trāpījis.

Lai nenokavētu pēdējos saules starus, palaidām dronu.

Te var labi redzēt, ka mūsu ceļš vienā brīdī beigsies. Tur nolēmām sarīkot vienu mazu atrakciju un iet cauri pa taisno.
Kad gaisma gandrīz jau beigusies ir laiks doties tālāk.

Devāmies mežā. Tā nebija spožākā ideja. Stiga pēc pāris metriem pārvērtās gandrīz par purvu. Tumšs, slapjš un brikšņains. Labs piedzīvojums. Nācās mest mazus lokus un meklēt sausākus virzienus, lai beidzot tiktu laukā no tumsas.

Zemāk var redzēt jau pašu finišu. Grūti nobildēt, jo patiesībā tur bija pavisam maz gaismas, tikai pateicoties fotoaparāta sensoram bildē var saskatīt meža malu.

Ārā no meža un gar laukiem uz priekšu. Te var mēģināt novērtēt to, cik daudz gaismas vēl atlicis. Pilnīgi pietiekami, lai staigātu pa ceļu, bet zem kokiem jau tumšs.
Te arī bija jābūt diezgan tumšai bildei, bet gaišais iespaids ir panākts pateicoties mūsdienu tehnoloģijām.

Tālāk jau mazāk bilžu. Sākās īsta tumsa un nebiju paņēmis līdzi statīvu. Tagad nožēloju, jo ar to būtu varējis tik pie pāris interesantiem kadriem.

Zemāk redzams tas, ko tumsā spēj nofotografēt iPhone 5s. Nebija nekā, kur iestutēt lielo fotoaparātu, lai tiktu pie labākas kvalitātes.

Lai arī redzējām pietiekami daudz “krītošās zvaigznes”, šis efekts ir tikai tāpēc, ka izkustināju fotoaparātu.
Pie Jānīšu pieturas pirms 2 naktī sēdējām, ēdām sviestmaizes un skatījāmies uz piena ceļu.

Galā nonācu apmēram pus piecos no rīta. Kopā laikam ~ 34 km un ~ 7,5 stundas fotografēšanu, ēšanu un dronēšanu ieskaitot.

Stipri pievīla mani glaunie Hanwag zābaki, kas pirms pāris gadiem uzveda mani Fudzi vulkānā. Pēc pirmajiem 15km pēdas jutās diegan iespiestas un pie beigām biju jau tik nomocīts, ka vilku nost un gāju ar plikām pēdām. Laiks iepirkt maķenīt plašākus zābakus, tagad tik jāsaprot, kā vecos labāk notirgot.