Šodien kaut kā nejauši aizbraucām uz Tokiju. Paēdām IKEA un staigājām pa parku.

Man bieži aizrāda, ka bildēs izskatās, ka Japānā nav cilvēku. “Kur tad ir visi tie miljoni?” Labi, te nav miljoni, bet vismaz var redzēt kā izskatās iela. Protams, salīdzinot ar mazpilsētas tūristu ielu te ir tukša iela. (Trešā bilde no beigām)

Japāņiem ļoti patīk sēdēt parkos, gulēt, ēst un baudīt zālājus pat tad, kad ārā jau krietni vēss un zāle vairs nav tik zaļa. + piknikos var droši lietot alkoholu.

Visu milzīgo parku nemaz tā nesanāk izpētīt, jo ir daudz dažādu nostūru tāpēc vienmēr atstājam pētīšanas prieku nākamajai reizei.

Atradām decembra sakuras.

Tuvojas vakars un laiks doties uz Jokohamas pusi.

Bet vakars nozīmē skaistu gaismu, tāpēc izmantoju izdevību tikt vēl pie dažiem kļavu kadriem.

Kārtojot bildes skatos un brīnos, kādā krāsaino pasaku valstībā mēs pirms dažām stundām staigājām.

Laiks doties prom no Tokijas burzmas.

Kad iebraucām Jokohamā beidzot atkal paēdām. Ārā jau tumšs. Centrs izgaismots, visur skan mūzika. Meklējam taksi un diena ir beigusies.