Miks Latvis

Search

Hasedera

Hasedera (長谷寺) ir templis, kas slavens ar vienpadsmitgalvaino žēlsirdības dievietes Kannon statuju. Šī 9,18 metrus augstā, apzeltītā koka statuja tiek uzskatīta par vienu no lielākajām koka skulptūrām Japānā, un to var apskatīt tempļa galvenajā ēkā – Kannon-do zālē. Leģenda vēsta, ka tā ir izgriezta no tā paša koka, no kura izgatavota tikpat augsta Kannona statuja, kas tiek pielūgta Hasedera templī Naras prefektūrā.

Bet mūsu Kamakuras apmeklējuma mērķis bija izpētīt hortenziju krūmus un mierīgi izbaudīt mazos restorānus un kafijas vietas.

Hasedera ir uzcelta kokiem klāta kalna nogāzē, kur paveras skaists skats uz Kamakuras piekrastes pilsētu. Šeit atrodas arī neliels restorāns, kurā tiek pasniegti japāņu saldumi, ēdieni un dzērieni. Gar kāpnēm, kas ved augšup pa nogāzi, atrodas Džizo-Do zāle ar simtiem mazu Džizo Bodhisattvas statuju, kas palīdz mirušo bērnu dvēselēm sasniegt paradīzi.

Pirms nokļuvām pie tempļa gājām meklēt jauku restorānu. Tas, kur jau agrāk bijām bijuši, šodien bija slēgts, tāpēc skatījāmies, kas vēl interesants ir tuvumā.

Atradām vienu diezgan kolosālu vietu Antico Rondino, kuri specializējas focaccia maizes cepšanā un gatavo lieliskus sķiņķa / cūkgaļas / prosciutto sendvičus.

Ēstuve ir iekārtojusies skaistā un tradicionālā koka ēkā, kur paveras jauks skats uz dārzu.

Kad ģimenes izsalkums bija remdēts beidzot varam doties uz to slaveno templi.

Bet nekā. Atradām mazu un šauru bodi, kur gaiss pilns ar sandaļkoka smaržu un kur tirgo yukatas. Ja interesē iesaku izpētīt, kas ir yukata un kas ir kimono, bet vienkāršā valodā yukata ir halātiņš. Mūsdienās tādus valkā apmeklējot tradicionālus ryokan viesu namus, onsen karstos avotus, vai arī gluži vienkārši pastaigājoties pa pilsētu. Gribējām visai ģimenei tādus sagādāt pirms braukšanas uz Latviju un tagad arī izdevās. Tikai, žēl, ka neatradu sev tradicionālās koka sandales, jo viņu L izmērs man ir kādus 4-5 centimetrus par īsu.

Meita savu yukatu atstāja mugurā, tāpēc visas dienas gaitā dzirdējām, kā visa vecuma japāņi, mūsu ģimeni ieraugot, saka “kawaii” (varētu tulkot, kā “mīļi, jauki”. Angliski “cute”)

Hasedera templī esam bijuši arī agrāk, te bija tik skaisti, ka gribējām atgriezties.

Latvijas baznīcām derētu šo to aizgūt no Japānas tempļiem. Karstā dienā tempļa dārzā var nopirkt vēsu alu un gaļas maizītes. Bērniem saldējums. Templim papildus ienākumi – win, win.

Parunājot ar japāņiem uzzinājām, ka viņi to visu tempļu padarīšanu ņem krietni vieglāk nekā garlaicīgie kristieši. Bērni drīkst uzvesties kā bērni, spēlēties un priecāties. It sevišķi Tokijā, ja nav parka tuvumā, tad bērni var “mierīgi dauzīties” pa tempļa teritoriju un tas nav nekas nosodāms.

Mazliet iejaucos fotosesijā.

Te jauki sēdējām, dzērām kafiju un ēdām gardas kūkas. Kafijotavas saimnieks pie sienām salicis vietējo mākslinieku darbus, kurus iespējams iegādāties. Visi, protams, sajūsmā par meitas yukatu.
Negishi stacijas biļešu aparāti.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *