No 2024. gada ir iespējams piedalīties jaunā izaicinājumā, kurā katru dienu ir jādodas uz vienu nejauši izvēlētu punktu, kas atrodas 1-3km attālumā no vietas, kur nu katrs tajā brīdī atrodas.

#IkdienasGolfs ir Kažes rīkots izaicinājums un es katru gadu sekoju līdzi, kas interesants viņam ir sadomāts, bet laikam piedalījies tā īsti neesmu nemaz, nākamgad gan varētu pamēģināt.

Pirms sācies jaunais gads devos vienā izmēģinājuma gājienā, kas beidzās ar pilnīgi slapjām kājām. Punktu, lai arī sasniedzu, tas netika reģistrēts. Labi, ka prieku par mazu mežonīgu pastaigu gan neviens nevar atņemt :)

Punkts nebija nemaz tik tālu no šosejas, bet pietiekami mitrā vietā, lai visu laiku būtu jādomā par to, cik dziļi sniegā iekritīs kāja.

Mežs pilns ar stirnu pēdām, gan svaigām, gan vecām, redzējām arī iegulētu gultas vietu ar izkusušu sniegu. Mednieki netālu izlikuši vienu siena rulli. Pie vienām stirnu pēdām manīju asinis, bet tur droši vien pati savainojusies, uz kāda asa zara.

Pamanīju arī dzeloņdrātis. Lai gan padomju okupācijas gados šeit netālu darbojās partizānu grupa un meži ir pilni ar tranšejām no frontes līnijas, nedomāju, ka šīs stieples bija tik ilgi saglabājušās. Drīzāk no kāda tuvējā zemes īpašnieka nedarbiem.

Šajā pastaigā devāmies pilnā sastāvā ar bērniem un vecmāmiņu, bet pēc kāda gabala atstāju viņus sausā meža stūrī, jo tālāk izskatījās tikai trakāk un trakāk. Lai arī kartē nav ne upes, ne purva, visas ieplakas pilnas ar ūdeni.