Japāna ir vilcienu zeme, tik daudz laikam būtu skaidrs.

Pirms dzīvošanas Japānā nebiju iedomājies, cik ļoti vilcieni izmaina pārvietošanās tempus un virzienus. Viss, kas atrodas pie stacijas, automātiski kļūst viegli sasniedzams. Tikai iekāp vilcienā, pārsēdies uz otru, uz trešo un esi klāt. Jā, ar auto būtu ātrāk, bet vilcieni ir štelle. Ja vien tie nav pārpildīti, kā mēdz gadīties, klīstot Tokijas virzienā.

Pirmajā mirklī skatoties, stacijas un vilcienu līnijas ir ļoti līdzīgas, tie paši vilcieni, tas pats izkārtojums un nemitīgs déjà vu garantēts. Bet pēc laika sīkumi kļūst pamanāmāki un ieraugot izmaiņas gribas teikt “oo, paskaties, kāds viņiem mazliet savādāks tablo uzlikts.”

Bet ir tādas līnijas un vilcieni, kas patiešām ir mazliet īpašāki par pārējiem.

Viens piemērs ir bezpilota vilcienu līnijas, vilcienā nav vadītāja, un līniju kontrolē “dators,” “programma.” Tas dod iespēju sēdēt pašā, pašā priekšā un izbaudīt braucienu cauri debeskrāpju džungļiem, līdz pat mākslīgai salai un pludmalei.