traki.
kopā ar Gati esmu iesaistījies vienā interesantā pasākumā. rezultāts būs manāms ne agrāk, kā pēc mēneša. tad arī pacentīsimies pastāstīt par šo projektu nedaudz vairāk. Neslēpšu mūsu avantūra ir saistīta ar blogošanu. šajā sakarā iesaku palasīt Gata pārdomas par profesiju – blogeris.
man jau liekas, ka varēju šo birku “blogeris” sev piekabināt jau diezgan sen. Pašlaik manas izdarības vēl nav redzamas plašākām tautas masām, bet kopumā varu teikt, ka pēdējās nedēļas pavadu intensīvi rakstot un lasot. esmu iegrimis mix.lv, jungle.lv, ekstra.lv, mikslatvis.lv un citu projektu/blogu bīdīšanā. Papildus tam vēl atrodas arī citi ārpusdarba izpausmes veidi, nesen iesāku darbu ar ebayforums.lv un pavisam drīz būs pabeigts arī ipods.lv
Brīvajā laikā mēģinu gan papildus izglītoties, gan praktizēties rakstīšanā. Meklēju materiālus un padomus par to, kā veiksmīgāk izteikt savas domas. Augstskolā tuvākajā laikā sāksies lekcijas par latviešu valodu. Centīšos neapkaunot savu dzimto valodu.
Jau tagad man liekas, ka es ikdienā vairāk rakstu nekā runāju. :) būs jāmēģina sabalansēt :)
Kopumā es priecājos par to, ka viss pamazām iet uz augšu. Kaut vai tā paša devcon sakarā – varu pateikt, ka blogeriem tuvojas laiks, kad būs iespējams iegūt testēšanā dažādas interesantas ierīces.
8 Responses
Nu ko, jāgaida vien! :) Izklausās interesanti.
Nelaime ir tikai tā, ka pēc Gata rakstītā “profesija bloggeris” tāpat kā “profesija žurnālists” Latvijā redzamajā izpildījumā diemžēl ikdienā nozīmē nenormālu virspusību.
Proti, pat žurnālisti domā, ka lai uzrakstītu sakarīgi par jebkādu tēmu, pietiek neko nezinot pusstundu pabrauzēt Wikipēdiju un no tās vedošās saites. Piemēra pēc, telekomunikāciju cilvēki to var redzēt kaut vai uzņēmumu sasauktās konferencēs, kur Kaža ir _vienīgais_, kurš vispār spēj uzdot sakarīgus jautājumus par tēmu — pārējie, ja vispār uzdod, bet nav atnākuši tikai uzkost, — tad tādus, ka nopietnu seju valdīt ir grūti.
Līdz ar to, ko varētu nozīmēt “profesionāls blogeris” tādā profesionālā izpratnē? Visticamākais, tāpat kā sakarīgs profesionāls žurnālists, viņš ir pavadījis vairākus gadus interesējoties par/darbojoties jomā, par kuru viņš raksta, iespējams viņš ir ieguvis saistītu izglītību. Savu rakstu saturā viņš var atsaukties ne tikai uz wikipēdiju un pirmo lapu ar gūgles rezultātiem, bet arī uz atbilstošiem pētījumiem (interesanti, cik žurnālisti, kas raksta par IT, piedalās, piemēram, gadskārtējās zinātniskajās konferencēs par sev tuvajām jomām?) un profesionālajām publikācijām.
Tas, ko apraksta Gatis, pēdējās rindkopās vairāk izklausās pēc Interneta telemārketera. Būtu žēl, ja tas būtu tāds +/- standarts pēc kura vadīties.
Aizej no darba Albertā, kļūsti pilna laika blogeris? :)
Grrr:
Labam žurnālistiem ir jāspēj ielekt katrā tēmā, kura tuvojas. Nav iespējams būt speciālistam visos jautājumos. Labākie žurnālisti ir specializējušies un raksta vairāk vai mazāk par noteiktu tēmu loku.
Labs piemērs ir tas pats Juris Kaža http://blogi.nozare.lv/kaza
Ar profesionālu blogeri es saprotu cilvēku, kurš prot saistoši izteikties un par savu vaļasprieku (rakstīšanu) ir gatavs saņemt naudu.
Neviens taču nepārmet profesionālajiem fotogrāfiem, ka viņi par savu pakalpojumu saņem naudu. Bildes no tā nepaliek sliktākas.
Es tikai tagad tā pa īstam izjūtu, cik ļoti grūti ir sabalansēt un saprast, kā savienot vienkāršu blogošanu ar to, ka tekstā ir vēl papildus jāspēj iekļaut noteiktu ideju. Ir nepieciešams kāds labs brīdis, lai tas notiktu dabiski un nepiespiesti.
Latviešu valoda tev tik tiešām jūtami uzlabojusies, par ko liels prieks un atzinība :)
Bet par profesiju — atļaušos būt mazliet skeptisks. Es sliecos domāt, ka blogošanās Latvijā vēl joprojām ir “своя тусовка” — blogus vēl aizvien lasa un raksta visnotaļ neliela dēmografiskā grupa, pārsvarā 14-30 gadus veci vīrieši, kas datorus pazīst labāk par vidusmēra lietotāju. Tāpēc arī ir visnotaļ populāri tie raksti, kas atbilst viņu interesēm. Tīri skaitliski šī grupa nav diez ko liela, tāpēc neesmu svēti pārliecināts, ka uz tās rēķina var šausmīgi izvērsties un vai pat uztaisīt profesiju.
Tāpat gluži nepiekrītu Grrr. Blogs nav žurnālistika, lai gan vēl joprojām daudzi tā domā. Gribi lasīt žurnālistiku — pērc avīzes. Blogs ir veids, kā vidusmēra cilvēks var izteikt savu viedokli par to, kas viņu interesē. Ja agrāk visādus aizraujošus uzskatus varēja izdzirdēt tad, ja tu ar šo uzskatu paudēju biji pazīstams un kopā gāji dzert alu, tad tagad to var lasīt blogā. Tur tak negaidi no sava sarunu biedra žurnālistiku, bet gan interesantus pastāstus. Tāpat ir ar blogiem.
nuclearsecrets: par Latviju piekrītu. Šeit cilvēki vēl nav pietiekami informēti par blogiem, kā arī blogos atrodamā informācija nav derīga vidusmēra pilsonim.
Atklāšu, ka šajā gadījumā manas “profesionālās gaitas” ir vairāk saistītas ar ārvalstīm, tāpēc ceru, ka tur veiksies labāk.
Tad nu vēlu veiksmi ārvalstu iekaŗošanā! Pats arī domāju kādā brīvākā brīdī uzsliet angļu versiju — cik esmu novērojis, viņiem tur lecīgi blogi ar nepamatotiem viedokļiem aiziet uz urrā :)
onkulis:
Labam žurnālistiem ir jāspēj ielekt katrā tēmā, kura tuvojas. Nav iespējams būt speciālistam visos jautājumos. Labākie žurnālisti ir specializējušies un raksta vairāk vai mazāk par noteiktu tēmu loku.
—
Es varētu piekrist abiem punktiem, lai arī tie sanāk it kā pretrunīgi. Labākie žurnālisti it kā spēj ielekt katrā tēmā, bet raksta tomēr vairāk vai mazāk par (savu) noteiktu loku. Varbūt tomēr tāpēc arī raksta par loku, ka pārzina? :)
onkulis:
Ar profesionālu blogeri es saprotu cilvēku, kurš prot saistoši izteikties un par savu vaļasprieku (rakstīšanu) ir gatavs saņemt naudu.
—
Piebildīsim – noteiktā formātā (t.i. internets, vārdu apjoms rakstā parasti nepārsniedz pāris lappuses (parasti vēl mazāk)).
Saistībā ar nākošo citātu:
nucsecs:
Blogs nav žurnālistika, lai gan vēl joprojām daudzi tā domā. Gribi lasīt žurnālistiku — pērc avīzes. Blogs ir veids, kā vidusmēra cilvēks var izteikt savu viedokli par to, kas viņu interesē. Ja agrāk visādus aizraujošus uzskatus varēja izdzirdēt tad, ja tu ar šo uzskatu paudēju biji pazīstams un kopā gāji dzert alu, tad tagad to var lasīt blogā. Tur tak negaidi no sava sarunu biedra žurnālistiku, bet gan interesantus pastāstus. Tāpat ir ar blogiem.
—
Jūsu abu viedokļi it kā drusku pārklājas. Tātad, blogs sanāk tāda labi iepakotu stāstiņu virkne, kur galvenais uzsvars ir uz stāstītāja prasmi piesaistīt uzmanību. Saturs šinī gadījumā tad sanāk ar tādu kā pirmssimbolisku vērtību, drīzāk mērķēts uz vēlmi nodibināt kontaktu ar sev līdzīgi domājošiem (un saņemt apstiprinājumu, ka citi domā līdzīgi) nekā sniegt kādu informāciju vai kaut ko noskaidrot.
Nu ko, interesanta pozīcija. Protams, būt par īsā un ļoti īsā stāsta meistaru nav viegli. Labums, ka neviens arī negaida to, ko varētu nosaukt par literāri nevainojumi noslīpētu saturu, un ir visas iespējas savu stāstīšanas manieri izkopt. Ja ir tāda vēlme.