Pēdējās 2 nedēļas pagājušas slimojot. Vispirms bērni slimi, tad pats slims un tā visu laiku. Šodien, kamēr dēls 2h dzīvojās pa bērnu dārzu devos pastaigāties ar fotoaparātu rokās. Meklēju iedvesmu. Nekas dižs neatradās, bet vismaz galvu kārtīgi izvēdināju.
Te paraugs kā dažreiz mēģinu atrast kadru. Ieraudzīju skaistu “rāmīti” un gaidīju līdz parādīsies kāds interesants subjekts. Pārāk klusa diena, jo labāk būtu gribējies, lai kāds dodas augšup vai lejup.
2 Responses
Būtu interesanti, ja tu ieietu kādā lielveikalā un sabildētu kafijas stendus. Interesē, kādas kafijas pupiņas (un arī šķīstošo kafiju) viņiem tur tirgo un kādas ir cenas. p.s. Nav ne jausmas, kādas ir japāņu attiecības ar kafiju un cik daudz to tur dzer/ciena :)
Lielveikals jau ir tikai daļa no tās kafijas kultūras, kas notiek Japānā. Piedāvājums veikalos ir diezgan plašs, bet te nav manīti tie milzīgie zirgu maisi, kur tiek tirgoti vairāki kilogrami kafijas ar nezināmu grauzdēšanas datumu. Pārsvarā pupiņas veikalos tirgo 200g, 250g vai maksimums 500g paciņās.
Kopumā Japānā ir ļoti attīstīta kafijas kultūra, kas nozīmē, ka var salīdzinoši vienkārši atrast kādu tuvējo kafijas bodi, kur pats īpašnieks grauzdē svaigas pupiņas. Un uz ielām var redzēt kaudzēm mazās kafijas vietas, kur pirmais mājas stāvs vai dažkārt tikai maza niša ir pārbūvēta par kafijotavu. Vieta 2-3 cilvēkiem un īpašnieks cauru dienu taisa V60 vai espresso tipa kafijas.