Svētdien aizgājām līdz Sankeien parkam, kur pirmo reizi varējām piedalīties japāņu tējas ceremonijā.
Tālāk būs foto un apraksti kā noritēja mūsu (tūristiem paredzētā) tējas ceremonija, bet vispirms pastāstīšu par japāņu tējas ceremonijas tradīciju.
Japāņu tējas ceremonija
Tējas ceremonija ir vienkārša un vienlaikus ļoti, ļoti sarežģīta. Ceremonija ir mierīga un relaksējoša, svarīgākais ir izbaudīt tēju un novērtēt tējas meistara darbu. No tējas dzērāja sagaida tikai dažas konkrētas lietas, visa nasta ir jānes tējas ceremonijas vadītājam.
Tāpēc, vienkāršs un mierīgs pasākums ir mums, kā tējas baudītājiem, bet no meistara puses, tas ir diezgan smalks pasākums.
Pavisam īsumā: ir vairāki tēju veidi, katram traukam ir sava nozīme, katram traukam var būt dažādi noformējuma varianti atkarībā no gadalaika un atkarībā no tā, kāda veida tējas pasākums tiek rīkots. Drēbes arī tiek pielāgotas gadalaikam un tam, cik formāls tējas pasākums tiek rīkots. Svarīgs ir ēdiens, saldumi, telpa un tas, kur nosēdināti viesi. Svarīgs ir viss. Bet, ja esi atnācis baudīt tēju, tad par šādām niansēm nav jāraizējas – viesim ir jābauda viesmīlība un tēja, kā arī jānovērtē tējas meistara darbs.
Tējas ceremonijā viens no centrālajiem elementiem ir papīra tīstoklis, uz kura uzrakstīts kaligrāfisks vārds, kas attaino kādu no četriem tējas ceremonijas principiem: “mierīgums”, “cieņa”, “saskaņa” vai “tīrība.” Esot iespējami arī dažādi citi jēdzieni, piemēram: “rudens”, “dārzs” vai pat nelielas glezniņas. Šāds tīstoklis tiek pakārts redzamā vietā, lai tējas baudīšanas laikā varētu pārdomāt atbilstošo jēdzienu. Ar šo sākās arī mūsu ceremonija. Tika parādīts un paskaidrots mūsu ceremonijas jēdziens. Es šo brīdi palaidu garām, jo paskaidrojumi bija japāņu valodā un es mēģināju saprast, kas būs jādara.
Neiegrimstot detaļās ir svarīgas arī šādas lietas: (par katru no šīm detaļām japāņi spēj sarakstīt grāmatas un mācīties gadiem ilgi)
- ziedu sakārtojums. Gadalaikam atbilstošs un ļoti vienkāršs, dažkārt tas var būt tikai viens zieds.
- ēdiens. Mums bija tikai saldumi, tāpēc neko vairāk pagaidām nevaru paskaidrot. Bet ar pilnu ēdienu tūri šāda ceremonija varot ilgt vairāk nekā 2-3 stundas.
- apģērbs. Kimono nosaka daudzas kustības, kas notiek tējas ceremonijas laikā. Lejot karsto ūdeni un citos brīžos rokas ir novietotas tādos leņķos, lai kimono audums izskatītos dabiski, skaisti un vienkārši.
- telpa. Tējas istaba tradicionāli ir klāta ar tatami paklājiem. Mājas saimniekam un katram viesim ir sava noteikta vieta, bet mūsu gadījumā tā bija lielāka zāle, kas nebija tradicionālā stilā tāpēc par tējas ceremonijas telpu sīkāk zinu tikai no grāmatām un interneta materiāliem. Droši vien nākotnē būs jāmēģina piedalīties arī citās tējas ceremonijās, kuras mēdz notikt speciālās tējas istabās.
- vēl ir arī tējas rīki un tējas dārzs un daudz, kas cits, ko pētīsim un pieminēsim, kad zināsim ko vairāk.
Labi, uz brīdi aizmirstam par visu sarežģīto.
Ko dara tējas dzērājs?
Tējas dzērājs, klausās un skatās un mēģina saprast, kas notiek.
Tev iedod tējas krūzi ar tēju. Ko tālāk? Vispirms mazliet paklanies un saki paldies par tēju. Krūzi turi kreisajā plaukstā. Tā kā krūzītei nav osiņas, tad sanāk, ka turi tādu nelielu bļodiņu uz plaukstas. Uz krūzes visdrīzāk būs kāds neliels attēls, tāpēc pirms dzeršanas krūzi ir nepieciešams pagriezt pulksteņa rādītāja virzienā (divas reizes), lai dzerot attēls netiktu nosmērēts. Tēju izder ar dažiem malkiem. Dzeršanas laikā jādomā par to, cik tēja ir garšīga (tas nav grūti, jo tēja tiešām ir garšīga). Pēc izdzeršanas krūzes malu notīra ar rādītāja pirkstu un īkšķi, un pagriež atpakaļ ar attēlu uz savu pusi, lai varētu mazliet padomāt par to, cik skaista ir pati krūze. Mums bija dikti skaista krūze ar Sankeien dārzu (tālāk ir foto). Īstajā tējas ceremonijā visi dzer no vienas krūzes tāpēc arī ir svarīgi, lai pati krūze un mala no kuras dzer matcha tēju būtu tīra.
Pēc ceremonijas mums bija iespēja pašiem samaisīt savu matcha tēju, kas sanāca gandrīz tik pat garšīga.
Vispār jau mēs izbaudījām un sapratām tikai mazu daļu no visa procesa, bet ar to bija gana, lai mums būtu azarts un interese pie pirmās izdevības piedalīties arī citās tējas ceremonijās.
Zane: Sankeien dārzs no mūsu mājas atrodas apmēram 15 minūšu attālumā. Mēģinām iet pa dažādām mazajām ieliņām un izpētīt tuvējo apkārtni. Šis un, daži no nākamajiem kadriem, ir bildēti pa ceļam uz dārzu.
Zanes foto un teksts: Parkā ir vairākas nelielas kafejnīciņas. Vienā no tām strādājošās tantes Māru jau pazīst un pa gabalu sveicina. Viņiem ir ļoti garšīga kafija, nūdeļu zupa un dažādi vietējie našķi – tai skaitā milzīgs smalki samalts ledus, kas apliets ar sīrupu pēc pircēja izvēles.
Zane: Dārza teritorija ir liela. Vēljoprojām ir vietas, kur neesam bijuši, un šajā reizē izpētījām vēl vienu dārza daļu.
Zanes foto un teksts: Netīšām satiktie japāņi. Tā arī nezinām vai tās bija kāzas vai kāds cits pasākumu, bet viņiem līdzi bija fotogrāfs un divi cilvēki, kas piekārtoja tērpus un nostādināja viņus pareizās pozās.
Zanes foto un teksts: Šis man liekas ļoti, ļoti tradicionāls Japānas skats. Tādus biju iedomājusies viņu dārzus – ar tradicionālām mājiņām, zaļu zāli un ūdeni.
Miks: Un šī atkal ir viena no tām reizēm, kad man ir prieks un izbrīns, ka Zanei ar iPhone ir sanācis labāks dārza foto nekā man.
Miks: Redz, kur mana foto versija, lai varat pārliecināties, ka Zanei tiešām ir labāks kadrs izdevies.
Zanes foto un teksts: Pilnīgi netīšām pamanījām šādu zīmi un nolēmām iet izpētīt. Izrādījās, ka tējas ceremonija sāksies pēc 10 minūtēm.
Zane: Pirms tējas dzeršanas bija (obligāti) jāapēd viens cepumiņš. Tas cepumiņš bija tik salds, ka nevarēju sagaidīt, kad ātrāk dabūšu tēju.
Zane: Skaistā krūze ar skatu no Sankeien parka.
Miks: Tagad prātojam, kur, lai tādu krūzīti nopērk?
Zane: Katrs trauks, kas ir uz galda izrādās var būt citās krāsās atkarībā no gadalaika un pasākuma nozīmības.
Zane: Kamēr Māra gulēja paspējām aiziet arī līdz tradicionālās mūzikas koncertam. Tiesa gan, kad pēc pirmās noklausītās dziesmas sākās applausi viņa pamodās. Nolēmām, ka diena bijusi gana gara un devāmies mājās.