Ubuntu būtība: kāpēc vispār izvēlēties atklātā pirmkoda operētājsistēmu?

Brīvs tulkojums un papildinājumi no Ubuntu distribūcijas pārskata… Ar šo un turpmākiem rakstiem es centīšos iepazīstināt zagto/dārgo programmu lietotājus/pircējus par zagšanas nelietderīgumu.

Tātad, galvenā ideja ir izplatīt vienu CD kurā būtu viss lietotājam ikdienas darbam nepieciešamais un kurš darbotos uz jebkura vidusmēra datora. Tiek uzsvērtas trīs lietas:

  1. Ubuntu ir pilnīgi bezmaksas un tāds tas arī paliks. Kā pierādījums ir gan tas, ka iespējams Ubuntu lejuplādēt bezmaksas internetā, gan arī pasūtīt bezmakas CD uz mājām no šejienes: shipit
  2. Brīva licenzēšana. Tas nozīmē, ka ir atļauts brīvi modificēt, un pielāgot sistēmu un iekļautās programmas personiskai vajadzībai, kā arī pavairot un izplatīt tās jebkuram interesentam.
  3. Vienkāršība lietošanā. Ubuntu ir veidots, kā viens no vienkāršākajiem linux veidiem (distribūcijām), kuru var uzinstalēt un lietot ļoti īsā laika sprīdī. Šeit var nedaudz nepiekrist, jo ne visiem ir zināšanas par atšķirīgajām failu sistēmām, linux nespēju nolasīt ntfs. Kā arī jāatceras par savādo failu kārtošanas kārtību, kas ir ļoti nepierasta salīdzinot ar ierasto windows sakārtojumu. Un, protams, uz īsu brīdi ir nepierasta problēma ar mp3 neatbalstīšanu. (Kas principā ir ātri novēršama problēma)

Vēl jāatzīmē, ka Ubuntu pamata instalācijā jau ir vairāk programmas nekā jebkurā citā distribūcijā, standartā jau iekļauti gan mūzikas un video atskaņotāji, gan arī MS Office analogs OpenOffice, kurā iekļautās programmas spēs pilnībā aizvietot vienkārša lietotāja prasības pret ikdienas darba programmām. Noteikti jāpiebilst, ka Ubuntu lietotājiem ir atvieglota programmu instalēšana un meklēšana, jo nav vajadzības, klīst pa internetu caur pārlūku, bet programmu saraksts ir pieejams jau OS iekšienē un nepieciešams tikai izvēlēties, kuru programmu vai moduli lejuplādēt. Turpinājums sekos…

5 Responses

  1. Personiigi es palietojot ubuntu nonaacu pie shaadiem secinaajumiem:
    1. Ja nepiecieshams kautko specifisku nokonfigureet, ko nevar izdariit caur GUI, tb kad ar rokaam jaaliem konfiguraacijas failos, tad saakas visaadas interesantas probleemas, kaadu man ieksh Gentoo nekad nebija bijis un kuras stipri atgaadinaaja windows gljukus
    2. Nav nemaz tajaa repozitorijaa tik daudz to softu nav – bija vairaaki, ko nevareeju atrast (Gentoo portagee ir stipri vairaak).
    Taa ka es uzh palikshu pie Gentoo.

  2. Un ir jaunas nākušas klāt.

    Teiksim, ja ar iepriekšējām Ubuntu versijām manai videokartei (nvidia geforce 5200 le, ja pareizi atminos) problēmu nebija, tad tagad ir navalom :)

    Patīkami, ka ir vairāk vai mazāk lietotājam draudzīgs padarīts esošo disku montēšanas process.

    Latviskā instalācija skarbi liek vilties brīdī, kad gala versija OSam ir angliski.

    Un, ja godīgi, tas Ubuntu (Ubuntuzētā Gnome, šai gadījumā) nu nevienā acī nav pievilcīgs. Pie kam, krāsu izvēle ir drausmīga.

    Protams, ka novēlu visu to labākio, bet pasākumam vēl ir a long way to go.

    Un tā ir vēl viena problēma – ja nav kaut kas repozitārijos, tad uzinstalēt to nav reāli. Lietotājam draudzīga un ātri saprotama veida to izdarīt vienkārši nav :) Un bundlētais programmu saraksts ierobežo. Un nevajag stāstīt lietotājam, ka tur ir ziljons dažādu repozitāriju, worldu, u.c. viņam nesaprotamas drazas :)

    Ko līdz bundlētie video un audio pleijeri, ja tie neprot spēlēt elementāras lietas? :) Saprotu to uz logiem, bet iekš linexa? MP3, xvid, pat parastus mpegus?

    NTFS supports Ubuntu ir no sākta gala. Arī write opcija ir piekompilēta. Tikai jāeneiblo.

    My 5 cents.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *