īss mirklis Tokijā – Disney Animation: Immersive Experience

Šodien devāmies uz Tokiju, lai ar bērniem paskatītos Disney šovu. Pirmais šovs uzreiz pie mājas. Nevar taču paiet garām, ja atbraukusi atkritumu mašīna. Šovs bija jauks, lieli ekrāni, spoguļgrīda un muzikālas animācijas, kas lieliski parādīja populārāko Disney multfilmu spilgtākos mirkļus.
piemājas pastaiga

Šajās ziemas brīvdienās braucām tikai dažos garākos braucienos, piemēram uz Hadano un Takao. Tāpēc bija laiks mierīgai māju dzīvei un pastaigām piemājas parkos un ielās. Kas var būt labāks par pasēdēšanu pie ugunsdzēsēju depo? Viņi gatavojās nedēļas nogalē notiekošajam ugunsdzēsēju šovam, kas katru gadu notiek Janvāra sākumā. Pilsētas centrā sabrauc visa tehnika, notiek dažādi paraugdemonstrējumi, […]
mana Jokohamas ikdiena

Viena diena manā Jokohamas ikdienā. No rīta pavadīju meitu līdz skolai. Dažreiz viņa iet ar kājām, bet aizvien biežāk brauc ar velo. Dzīvojam tik tuvu skolai, ka velo ir tikai mazliet ātrāks, kā iešana kājām. Pēc tam ar Viesturu aizbraucām līdz tuvākajam parkam / laukumiņam, bet pēc mirkļa jau devāmies tālāk. “Braucam piedzīvojumā,” tas ir […]
atpakaļ pie skriešanas?

Pēdējā laikā mēģinu atsākt skriet. Pavisam pamazām un palēnām, jo bail, ka kuru katru brīdi ceļgali atkal aizies pa pieskari. Dīvainā kārtā cilvēks var nobraukt visu dienu ar velo, savākt gandrīz 2000 augstuma metrus un viss ir kārtībā, bet pat īss un viegls skrējiens sataisa visādas interesantas sajūtas ceļgalos. Lai nu kā, ceru, ka kādreiz […]
bākas un Fudzi vulkāna rīts + vlog

Video un foto reportāža par to, kā izskatās dienas pirmā puse. No rīta, pirms bērnudārza laika, devāmies uz tuvējo bāku.
darbnīca, kurā gatavo Budas statujas
Mums tieši pie mājas, aiz diviem līkumiem, ir darbnīca, kurā izgatavo dažādas koka statujas. Bieži braucu garām, bet nekad nebiju apstājies, lai iekadrētu to, kas notiek darbnīcā.
ikdienas mirkļi Pnompeņas ielās
Daži pavisam ikdienišķi kadri no Pnompeņas ielām.
daži ikdienas kadri

Daži kadri ar komentāriem.
Droši vien vajadzētu nopietnāk sabildēt to, kas notiek apkārt, bet nav īsti ērta sajūta. Kad braucu uz citām valstīm un esmu tūrists, tad bez problēmām velku ārā fotoaparātu, bet tagad grūti iedomāties, kāpēc man būtu jāfotografē mūsu tuk-tuka vadītājs, piemājas nūdeļu tirgotāja, mūsu māja, iela un citas tādas lietas. Gribas ātrāk iejusties un aizbēgt no birkas “tūrists,” ko vietējie uzkarina visiem baltajiem.