Pēteris Caune reiz kaut kad pavisam sen pateica vienu diktam vērtīgu sakarību par jauna satura rašanās iespējām:
Es kā mežonīgi apmeklētas un ar trafika problēmām apsēstas dienasgrāmatas īpašnieks saku uz jums visiem pārējiem blogeriem, emuāristiem, wannabe-žurnālistiem: Rakstiet paši savus rakstus. Nespiediet uz nolādētajām “Blog this!” saitēm. Veriet ciet savus RSS lasītājus, lai jums būtu laiks pašiem dzīvot un pašiem visu ko darīt un tad, jūs redzēsiet, radīsies arī par ko pašiem rakstīt.
Jo mazāk cilvēks pavada laiku pie interneta, jo lielāka iespēja, ka viņa galvā radīsies kāda veiksmīga un sakarīga doma. Nezinu kā ir ar citiem, bet ar mani laikam ir tieši tā.
Es pēdējās dienas dzīvojos pa laukiem. Pie interneta tiku tikai tik daudz, lai pārbaudītu epastu un neveiksmīgi atkliegtu pretī dažiem komentāriem.
Nodarbojos ar tādām lietām, kā krāsns un plīts kurināšana, grants stumšana “tačkā”, deguna urbināšana un starplaikā man atlika arī laiks domāšanai par to kāpēc multeņu varoņiem ir 4 pirksti? Viens īkšķis un tad vēl trīs parastie pirksti. Vai tas ir normāli? Es domāju, ka pēc 1000 gadiem atlikusī mazā saujiņa cilvēces skatīsies un nevarēs saprast vai esam bijuši mutanti, vai arī tomēr nē.
Tāpat kā mēs vērojot senus acteku un maiju zīmējumus mēdzam minēt, ka daži no tiem radušies pēc saskarsmes ar citplanētiešiem vai vismaz indīgām sēnēm, tāpat arī pēc liela, liela laika, mums priekšā, cilvēki brīnīsies par to, ko esam atstājuši aiz sevis. Lielākajā daļā zīmetajās multfilmās cilvēkiem ir tikai četri pirksti, acis ir lielas un baltas kā golfa bumbiņas, āda ir izteikti dzeltenā krāsā un galvenie varoņi arī pēc desmit sezonām neizrāda nemazākās novecošanas pazīmes.
Labi, lai jau paliek.
P.S.
Šaurākas slejas ir foršākas par garākām?
15 Responses
Mēs sevi esam pietiekoši labi dokumentējuši, lai pēc x gadiem nerastos pārpratumi.
Tā tikai mums liekas. Informācija ir gaistoša, visu digitālo informāciju var aizslaucīt nopietns vīruss vienā pūtienā. rakstiskās liecības krājas kaudzēs un jau pēc pāris paaudzēm ir grūti spriest par informaacijas objektivitāti, kur nu vēl pēc 1000 un vairāk gadiem
“visu digitālo informāciju var aizslaucīt nopietns vīruss vienā pūtienā.”
stipri apšaubu šādu iespējamību.
bet hipotētiski šāda iespēja pastāv
Lielāka ir iespēja, ka vīruss vienā pūtienā aizlsaucīs cilvēci. IMO.
Arī tas der
Onkulis, bet ja es zemē ieroku hermētisku velns-viņ-zin-no-kāda-supermateriāla-veidotu kapsulu, kurā ievietoja nenormālu daudzumu digitalizētas informācijas par šo laikmetu, tad šaubos gan vai pastāv iespēja, ka kāds vīrus to varētu izdzēst. Protams, nav jau garants, ka pēc 1000 gadiem kāds šo kapsulu atradīs :).
“rakstiskās liecības krājas kaudzēs un jau pēc pāris paaudzēm ir grūti spriest par informaacijas objektivitāti, kur nu vēl pēc 1000 un vairāk gadiem”
Par informācijas objektivitāti, protams, neviens nekad nevar būt 100% drošs, bet ja pēc 1000 gadiem būs pieejami 1000000 fotoattēli (visticamāk jau digitālā formātā), kur būs nobildēts cilvēks, kāds viņš izskatās šobrīd mūsu laikmetā, tad domā nevar diezgan droši domāt, ka tā arī viņš reāli arī izskatījās?
Tajā pašā laikā, protams, ir tā, ka ap lietām, kas nav šeit un tagad, vienmēr veidojas “nepatiesuma migliņa”.
Bet nu spriedelēt jau var visu ko :).
šis jau bija: “kā būtu, ja…?” raksts.
Vienkārši cik gan daudz mēs zinām par 2000 gadu seno pagātni neskatoties uz visām daudzajām rakstiskajām liecībām? Daudzas lietas vienmēr paliek aiz kadra, noklīst vai arī tiek iznīcinātas globālā kataklizmā. Mēs jau varam cerēt, ka nekas nenotiks, bet es gan palikšu pie tā, ka atgadīties var visādi brīnumi, ja pie lielvalstīm glabājas pietiekams kodolarsenāls lai zemi izsviestu no saules orbītas, tad nevajadzētu brīnīties, ka mēs paši sevi ar laiku piebeigsim.
Heisā hopsā – kāpēc komentāri ir lielākā fontā ka pamatteksts? Kura viedoklis galu galā ir svarīgāks? ;)
nav slikts jautājums. Laikam nevajadzēja vandīties pa css un kaut ko netīšām saglabāt.
grants stumšana ir nākamais labākais aiz malkas krāmēšanas. deguna urbināšana gan visiem iekabina ;)
“Es domāju, ka pēc 1000 gadiem atlikusī mazā saujiņa cilvēces skatīsies un nevarēs saprast vai esam bijuši mutanti, vai arī tomēr nē.”
Šis teikums atsauca atmiņā sen lasītu Artura Klārka sci-fi stāstu “Ekspedīcija uz Zemi”, kurā viena no citplanētiešu-rāpuļu pētītajām civilizācijas relikvijām uz Zemes ir V.Disneja multene. (:
Kādā septītajā vai astotajā klasē es lielā sajūsmā vēroju kā viens džeks zīmē komiksu cilvēciņus un zvēriņus, un viņš skaidroja – četri pirksti, piecus nevar izzīmēt. Viņš tūlīt uzzīmēja rociņu ar četriem un rociņu ar pieciem un rādīja uz otro – “re, neizskatās!”
Dokumentēts jau tiek daudz, bet kas tur vēl beigās iznāks… Ja pēc tiem daudzajiem gadiem mūsu ikdienu mēģinātu rekonstruēt, par pamatu ņemot ziepju seriālus un dzelteno presi (jo to saražots un saglabājies visvairāk), sanāktu tāda varen psiha aina :-)
Jap tas jau laikam ir gandrīz vienīgais loģiskais izskaidrojums
Shads jautajums man radas jau 10gadu vecumaa. Kaa noskaidroju multenju varonjiem ir tikai 4 pirksti jo ar 5 pirkstiem izskatas ka vinju ir par daudz. To teica persona kas pati zime animacijas.(dot)