500 000 000 eiro tika iztērēti, lai uzceltu lielāko Eiropas tematisko parku zem jumta. Kosmosa parks izveidots ar vērienu – ir gan precīza izmēra modelis ar satelītu palaišanas raķeti, kurā iespējams izbaudīt brīvo kritienu, padsmit kinozāles, IMAX kinozāle, visādas atrakcijas lieliem un maziem, kafejnīcas un citādi labumi tādā garā.

Parka tēma ir interesanta, Brēmenē ir attīstīta kosmisko ierīču rūpniecība, naudai no apmeklētājiem vajadzētu slīdēt kā pa reni.

Tagad iedomājieties, ka parks tiek uzcelts kaut kur pilsētas nomalē vai ārpus tās. Pamatīgi ārpus centra. Pamatīgi ārpus cilvēku vēlmes, tur kulties.

Kas notiek pēc gada?

Nepilna gada laikā šī vieta kļūst par nejēdzīgi dārgu pierādījumu tam, ka pirms izmest naudu vējā nepieciešams par to padomāt pie tējas krūzītes nevis pie alus kausiem. Bankrots. Parka darbība tiek apturēta. IMAX kino zāles vārds tiek izsvītrots no interneta uzziņu krātuvēm.

Žēl, patiesi žēl, ka tik vērtīga izklaides vieta visai ģimenei aiziet pa pieskari.

Apmeklētājiem paliek vienīgi kinozāles, bet pārējās telpas jau vairāk kā 2 gadus stāv tukšas.
Redz kur ēka redzama Google maps:

Biju tur. Redzēju, kā izskatās izmiruši stāvlaukumi, norādes uz autobusu stāvvietām. Izgāju cauri šim kompleksam. Klusums un putekļi, tie šeit iederas – labo nodomu kapsētā.

Es kaut kur lasīju, ka arī Latvijā būšot, kaut kas līdzīgs. Tas gan būšot tikai 65 miljonu kaps. Taču tur nebūs, kosmiskās raķetes, tur nebūs IMAX, tur nebūs kino, tur nebūs regulāri un komfortabli sabiedriskā transporta reisi, tur nebūs nekādas izklaides iespējas bērniem. Parks atradīsies kaut kur Liepājas rajonā, kaut kādā pagastā. Vai nav lieliska vieta “pasaules nozīmes” objektam?

Viss jau ir sācies, nauda tiek gan ņemta gan tērēta, bet pat pašiem projekta autoriem nav īstas skaidrības, kas tieši un kur tieši tas tiks celts:

Pēc nekustamā īpašuma atlases konkursa notiks starptautisks arhitektu konkurss. Šajā konkursā izvēlētā arhitektu kompānija veiks parka vizuālās koncepcijas uzlabošanu un parka pilnas arhitektūras daļas izstrādi. Šajā – arhitektūras daļas izstrādes posmā tiks pilnīgi precīzi noteikts gan sienu kopējais garums (kas nepieciešamības gadījumā var būt lielāks), gan iegravējamo datu izmērs un laukums un citi tehniski jautājumi.

Viņi vāc naudu, vēl nezinot, ne vietu, ne to kā izskatīsies būvējamā siena.

Latvijā cer noturēt interesi desmitiem gadu, ar granīta kapakmeņiem.

Esmu dzirdējis, ka Ēģipē esot, kas līdzīgs, tur esot kapavieta kādam sen mirušam pusdievam Heopsam. Tās augstums esot 146 metri. Domāju, ka ārvalstnieku interesi daudz labāk kā rozā tabletes paceltu Pasaules Miets, kas solās būt augstāks par jau minētajiem nieka 146 metriem.

Bākas, gaisa dārzi, greznas un milzīgas kapličas senatnē papildu savai pamata funkcijai ieguva vēl vienu – tās pārsteidza cilvēkus, tik ļoti, ka kļuva par tuvu un tālu izslavētiem “brīnumiem”.

Mēs esam redzējuši, kā vēsture pierāda, ka pat funkcionālas ēkas kļūst par kauna traipiem. Kāpēc daži tic, ka pasaules slavu iegūs pilnībā bezfunkcionāla būve?

Ja Latvijā tiks celts brīnums, tas galu galā pārsteigs cilvēkus (vismaz mani noteikti) – tas noteikti nekļūs par neizdzēšamu pierādījumu cilvēku muļķībai.