Ciemojoties Brēmenē man bija izdevība vienu vakaru aizskriet arī līdz Hamburgai. Pie pilsētas kanāla pirmoreiz novēroju jaunu sporta veidu: ekstrēmo gulbju barošanu (spiest uz bildes, lai redzētu lielāku).

Bet par vakara galveno apskates objektu kopā ar pārgalvīgo gulbju barotāju bijām izvēlējušies muzikāli gaismīgo strūklakas šovu Hamburgas feinākā parka viducī.

Šovs sākās desmitos vakarā, līdz tam jau paspējām ērti iekāroties uz līdz paņemtā deķīša un draudzīgi grauzām vafeles ar riekstiem. Apkārt bija ļoti daudz šādu grupiņu ar jaunākiem un vecākiem cilvēkiem, kas sasēduši bariņos gaidīja pasākuma vaininieku.

Starp skatītājiem bija arī cita grupa ar latviešiem, kurus varēja atpazīt pēc tā, ka tie latviešu valodā “aplika” vietējos.

Un tad tas sākās. Tante vāciski sāka klāstīt, kas nu būs un cik viņiem ir strūklakas un kādas gaismas un kāda mūzika gaidāma. Bija no visa pa druskai, i klasiskie gabali, i nedaudz popsa un šis tas no filmu mūzikas.

Atmiņā par konkrētiem gabaliem nekas nav aizķēries (ja neskaita Dž.Bonda filmas muzīkas kompilāciju, kurai jocīgā kārtā bija piekomandētas rozā gaismas), jo uzsvars tomēr bija uz strūklaku nevis mūziku.

Ķeramies pie bildēm; sākumā dažas vispārīgākas, pēc tam šis tas abstraktāks. Aiz borta palika vēl vesela rinda bilžu, kurās principā mainās tikai krāsas un strūklaku kombinācijas. (Vairāk stabveidīgās mazās; tikai lielās; mazās jocīgās; sānu; visas reizē utt. utjp.) Ņemt vērā, ka nav veikta nekāda pēcapstrāde. (spiest uz bilžiem, lai redzētu lielākas)