Vakar biju JRT uz Cēlgāzēm. Patika. Šīzīgs pasākums, kas vietām stipri atgādināja dzīvokļa prikolus — cīņas ar gaismas zobeniem mums ir pavisam ierasta ikdienas parādība. Vēl šis tas atgādināja vecos labos koju laikus. Aktieru kompānija darbojas lieliski – patīk skatīties, kā viņi tur ņemas. Noteikti iesaku aizčāpot, ja kādam tāda iespēja rodas.

Anotācija

Ņujorkas jaunais dramaturgs A. Rapps ir uzrakstījis asprātīgu mūsdienu absurda lugu par tiem, kam ap trīsdesmit, vēl radošiem un talantīgiem, kas vēlas nepārstāt just un negrib mirt jauni.

Kāds dzīvoklis ar draugiem – trīsdesmitgadniekiem, izbijušu rokgrupu. Tagad viņi nespēlē. Viņi pavada laiku triecot mēli un televizorā skatoties zvērus. Viens no viņiem izlēmis nekad nepieskarties grīdai. Otrs mēdz lietot ugunsdzēsēju kāpnes. Trešais iznēsā statujas. Viņiem uz galda ir trīs trauki ar tabletēm – zilām, rozā un dzeltenām… Viņi pielūdz Makdonalda Happy Meal.

„Lugas esence ir par to, kā mēs pārstājam just un sākam zaudēt saikni ar sevi. Kad man tuvojās trīsdesmit, es jutu, ka pakāpeniski sabrūku. Es nespēju atrast savu publiku, biju bez atpakaļsaites. Tas bija kā darbs vakuumā. Un tas kļuva toksiski. Nosaukumam izmantots ķīmijas termins. Cēlgāzes ir inertas gāzes, kuras nav iespējams ne ar ko savienot.“
Adams Rapps

Lomās: Ivars Krasts, Varis Piņķis, Edgars Samītis, Gatis Gāga, Andris Keišs, Edvarts Alberts

Fotomateriāli un anotācija no JRT krājumiem.