Ar krietnu novēlošanos*, bet labāk vēlāk, nekā nekad es piedāvāju jums interviju ar 2007. gada Latvijas autokrosa čempionu, web lapu izstrādātāju, fizikas studentu, dizaineri un bloga autoru Kasparu Dambi.

Saruna ir par web dizainu, CSS, blogiem un tendencēm. Un pat ja tev šīs lietas ir svešas es gribētu teikt, ka atbildes uz jautājumiem ir pietiekami interesantas jebkuram lasītājam. Gribu piebilst, ka par konstruktors.com rakstīju jau iepriekš, un šī ir pirmā, bet ne pēdējā intervija šajā interneta žurnālā.

sākam!

Vai vari mazliet pastāstīt par sevi?

Mana pamatnodarbošanās tomēr ir students — mācos Latvijas Universitātē fiziku. Ar vietnēm (kuras tolaik tā vēl nesauca) sanāca saskarties 1998. gadā, kad bija doma izveidot mājas lapu Latvijas autokrosam. Tā kā mēs ģimene esam tās lietas entuziasti, tad bija gan idejas rakstiem, gan bildes.

Par mājaslapām sāku lasīt tīmeklī, kuram varēja piekļūt tikai ar LMT iezvanpieeju caur mobilo tālruni. Tad no FrontPage līdz Dreamweaver un tagad roku darbam. Man liekas, ka archive.org joprojām ir atrodamas vienas no pirmajām autokross.lv versijām. Pati pirmā atrodama šeit: web.archive.org

Kas ir konstruktors.com? Kāds ir tā mērķis?

Viss sākās ar vēlmi apkopot bieži izmantotos CSS fragmentiņus zem viena jumta, lai pie katra jauna projekta veidošanas varētu vienkārši nokopēt vajadzīgās lietas, lai nebūtu katru reizi jāraksta no jauna.

Vēl cita svarīga lieta ir mana absēstība ar “elastīgajām” lapu konstrukcijām. Esmu vienmēr uzskatījis, ka vietņu lietotājam ir jādod iespēja izlemt, kādā platumā viņš vēlas redzēt konkrētās vietnes saturu. Tapēc nekad nesmu labprātīgi izmantojis fiksētus izmērus.

Vairums no tīmeklī pieejamajiem CSS “frameworkiem” un arī pamācībām (tutoriāļiem) rāda piemērus, kā veidot fiksētos izkārtojumus, bet krietni mazāks uzsvars ir uz “nopietniem” elastīgajiem izkārtojumiem.

Tas pats Blueprint vai YUI izmanto fiksētos izmērus, kas man tik ļoti neiet pie sirds. Tāpēc nolēmu publicēt savu ellastīgo risinājumu, kurš jebkurā laikā var tikt ierobežots fiksētos izmēros, ja autors tā vēlas.

Un kurā brīdī tev parādījās doma veidot blogu?

Blogu pasīvais (viens komentārs piecu gadu laikā :) lasītājs esmu bijis jau ļoti sen, bet vienmēr biju aizņemts ar autokross.lv ziņām un rakstiem, ka neatlika iedvesmas, lai kārtīgi nodotos rakstīšanai par tīmekļa lietām. Blogu pa īstam saņēmos uzrakstīt, kad biju noguris klausīties, cik tradicionālā žurnālistika un vēl vairāk blogosfēra lieto terminu Web 2.0, kurš manuprāt nav tas labākais, lai aprakstītu procesus un tendences, kas notiek tīmeklī.

Līdzīgs ir mans viedoklis par “tīmekļa meklētāju optimizāciju” (SEO), kas manuprāt ir pārāk uzpūsta lieta. Par SEO bija mans pirmais raksts, bet par žurnālistiku un Web 2.0 nākamie. Par WordPress tēmām.

Divus gadus autokross.lv dzinējam izmantoju Drupal (pirms tam bija paša rakstīts PHP&MySQL dzinējiņš), bet rakstīšanai nolēmu pamēģināt WordPress, lai arī jau iepriekš zināju, ka tam trūkst daudz to lietu, ko es vēlētos no nopietna (lielapjoma) satura rediģēšanas rīka. Drupal ir fantastisks vairāk-valodu atbalsts, kurš ļauj pilnīgi kontrolēt lapas saturu.

Tik pilnvērtīgas iespējas WordPress dzinējam nav. Ja WordPress ir paredzēts “iesācēju” tipa programmētājiem (kur “biznesa” loģika ir sajaukta ar kontrolieriem un prezentāciju), tad Drupal ir mazliet prasīgāks, bet tajā pašā laikā nepiemērotāks blogiem un mazāka apjoma “satura” lapām, nevis aplikācijām.

Kāpēc izlēmi to veidot angļu valodā?

Domāju, ka latviešu valodā šos jautājumus diskutēt un izrunāt būtu vēl svarīgāk, nekā angliski. Bet man bija lielāka sāpe par angliski rakstošajiem, kuri konstanti un lielā daudzumā nekorekti raksta par tīmekļa lietām.

Cik vecs ir konstruktors.com?

Konstruktors.com sākums bija šogad oktobrī, bet blogu palaidu… skatos, kad bija pirmais ieraksts… 17 . oktobris.

Kā sāki veidot wordpress tēmas?

Tā kā esmu diezgan izvēlīgs par lietām, kas man grafiski liekas tīkamas, tad nekas cits neatlika, kā pašam izveidot savu ādiņu.

Papildus tam, tā ir arī “reklāma” CSS konstruktoram, kuru pilnībā esmu izmantojis abās tēmās, kā arī tajā, ko šobrīd lietoju blogā.

Man laikam ir HTML&CSS fetišs, jo šķiet, ka eksistē “pareizie” veidi, kā tos lietot un tādi, kas nav tik efektīvi vai loģiski. Tā pat kā ir “labais stills” programmēšanā (lai arī daudz komplicētāks), tā arī HTML un CSS pielietojumā ir sava veida labā prakse.

Abas WordPress tēmas, ko esmu publicējis publiskai lietošanai, taisīju savam blogam, bet, tā kā laiks iet un vēlmes (iegribas) mainās, tad arvien gribās kaut ko pielabot vai daidžreiz — pilnīgi izmainīt.

Kadi varētu būt laba CSS pamatpostulāti?

Laba CSS postulātus uzreiz ir grūti nodefinēt. Vienlīdz grūti būtu arī atrast, piemēram, laba PHP postulātus.

Galvenais būtu jau sākumā izplānot paredzamā satura daudzumu un arhitektūru. Un tad, izmantojot pēc iespējas mazāk HTML un koplicēta CSS koda, izveidot izkārtojumu, kas strādā visos pārlūkos bez sarežģītas “pierunāšanas” (CSS hacks).

Labs HTML un CSS veidojas arī tad, ja ir izveidota laba vietnes satura uzbūve un organizācija. Tāds sīkums kā navigācijas izvēle var iespaidot to, cik daudz un sarežģīts būs nepieciešamais tehniskais risinājums. Tāpēc ir labi, ja tā meitene vai puisis, kas veido lapas maketu, skici Photoshopā vai Fireworkā, izprot to, kā izvēlētais saskarsnes elements būs viegli/sarežģīti izveidojamas ar HTML un CSS.

Esmu manījis saites uz konstruktors wordpress tēmām, no weblogtoolscollection.com un citām vietām. Vai esi informēts par to, cik daudzi blogi izmanto tevis veidotās tēmas?

Kurš tad savu cepuri cels, ja ne pats. Tēmas, kuras parādās weblogtoolscollection.com ir iesūtījuši paši to autori. Tā arī es izmantoju tās lapas kontaktu formu, un informēju par to, ka jaunradītā tēma ir atrodama tur un tur…

Lietotāju skaitu var atrast uzmeklējot Google tēmas nosaukumus. Noteikti ir daudzi, kas izmēģina, bet tomēr ir nepieciešamas HTML, CSS un PHP pamat iemaņas, lai varētu tēmu pielāgot konkrētajām vajadzībām.

Man ir arī viens fans no Turcijas, kuram ļoti patīk tēma, ko šobrīd izmantoju savā blogā. Nahnu.org – domāju viņam tuvākajā laikā nosūtīt visu tēmu, lai viņš izmanto un pielāgo, jo šobrīd viņš pats seko līdzi mana koda izmaiņām un to attiecīgi pielāgo savā vietnē.

Tas tomēr ir galvenais dzinulis, ka ir kāds, kuram arī noder tas, ko esi saražojis. Tas laikam ir gan visas blogosfēras, gan arī atvērtā koda popularitātes pamats.

Vai tev ir kādi plāni ilgtermiņā attiecībā uz konstruktoru, tēmu veidošanu, blogošanu?

Tā kā daudz laika aizņem studijas un zinu, ka visu vienlīdz labi paveikt nevaru, tad laikam droši varu teikt tikai par to, ka turpināšu rakstīšanu un tēmu laišanu tautiņās.

Rakstot latviski par komentāriem sūdzēties nevaru. Kā ir rakstot lielajā okeānā?

Ja ņem vērā, ka 20% no visiem interneta klejotājiem ir aktīvie lietotāji (komentētāji), tad domāju, ka vajadzēs rakstīt vēl daudz, lai iegūtu īstos komentētāju karus.

Vajadzēs laikam uzrakstīt, ka Ubuntu sakauj Windows vienos vārtos, un pavisam sadragā Mac lietotājus :) Bet tas joks, protams.

Vajag nākt klajā ar paziņojumu: “web 2 ir miris” vai kaut ko tādu spēcīgu un cerēt nokļūt iekš lielā digg :)

kaut ko līdzīgu pateica viens Britu žurnālists viņu arodbiedrības izdevumā, un tā dēļ dabūja trūkties…
Viņš bija mans pirmais komentāra autors What is wrong with the tech journalism – comment-2 — īpašs cilvēks :)

donnachadelong.blogspot.com – viņš rakstīja, ka WEB 2.0 IS RUBBISH, bet cilvēks saprot daudz vairāk par visu to, kā visi tie, kas viņam pēc tam uzklupa.
Bet nu tas tā — viedokļu apmaiņa lielos apmēros, kad ietver radio intervijas un nozākāšanu presē.

Vispār interesanti.
Pirms es rakstīju blogu, diezgan reti gribēju komentēt citos blogos, bet tagad ar savu rakstiņu vezumu ir parādījusies vēlēšanās.

Tās laikam ir tās blogotāju lielās cerības, ka viņi ar savu viedokli un procesu redzējumu var mainīt pasaules procesus :)

Kā Latvijas blogu kopums atšķiras no tā, kas notiek aiz mūsu robežām?

Es domāju, ka neatšķiras. Angliskajā blogosfērā (tā pat kā Austrumu) ir pieejams viss — gan savas ikdienas aprakstītāji, gan profesionāli rakstnieku un žurnālisti.

Mums vienkārši ir mazliet no visa, jo gluži vienkārši mūsu ir daudz daudz mazāk. Bet rietumu rakstošie paliek arvien slinkāki un, ja ar viņiem nerunās viņu valodā un neskaidros Latvijas ekonomiskās problēmu cēloņus, apsurdos politikas ētikas un veidošanas principus, tad arī viņi nebrauks un ar mums nerunās.

Ir smieklīgi arī tas, ka es nezinu nevienu no žurnālistiku studējošiem Latvijas studentiem, kas rakstītu savu emuāru/blogu/dienasgrāmatu.

Vai plāno apmeklēt barcamp baltics 2008 un uzstāties ar kādu apskaidrojošu lekciju?

Par Barcamp esmu dzirdējis, bet neko sīkāk nezinu. Vajadzēs papētīt sīkāk. Vajadzētu jau laikam tomēr izrādīt iniciatīvu, citādāk es saku, ka citi slinki, bet pats arī neko nedaru :)

Es gribētu pabeigt ar kādu muļķīgu jautājumu. Esmu visai attāls Latvijas autosporta interesents, vai pareizi esmu sapratis, ka tu esi Tas Dambis kuram lielu daļu no dzīves aizņem autosports?

Jā, esmu tas pats Dambis.
Un lai riktīgi pazīmētos, pateikšu vēl, ka arī 2007. gada Latvijas autokrosa čempions :)

Man jau bija tāda sajūta, ka es izgāzīšos

Nē, tu jau neizgāzies! Beidz, man pat klases biedri vidusskolā nezināja, kas ir autokross un ar ko tas atšķiras no rallija, piemēram.

Ja man pajautātu es arī nezinātu atšķirību.

Nu tur jau tā lieta. Blogotāji ir savs bariņš entuziastu, tā pat arī autobraucēji, kas visi ik pa laikam satiekas sacensībās (konfernencēs :)

Vēl man gribētos zināt, kā tas viss līmējas kopā, fizika, autosports, dizains un programmēšana?

Sākās viss ar interesi par tehniskām lietām (mopēdiem, auto, metāli, metināšana) un tātad arī datoriem, ar kuriem var veidot jaunradi.

Tā kā es arī fotografēju (arī ar melbalto filmu un melno istabu), tad bildēju sacīkstes pirms pats sāku braukt. Gribējās salikt gan rezultātus, gan fotogrāfijas internetā, tāpēc sāku sīkāk pētīt mājas lapu būvēšanas principus.

Tam paralēli vajadzēja izveidot pāris plakātiņus, no kurienes ieguvu praktiskās iemaņas arī ar grafiskajām programmām. Tā kā vairāk sāka interesēt arī dizaina teorija, tad sapirku daudz grāmatas. Bet tā kā Latvijā augstākā izglītība, kas vistuvāk sasaucas ar inženieriju un autobūvi ir fizika, tad pēc vidusskolas sāku mācīties LU fizmatos.

Ir, protams, arī RTU, bet man vairāk gribējās izprast fundamentālās lietas, par kurām stāsta fiziķiem.

Paldies, ka piekriti intervēties.

Paldies Tev! Un veiksmes turpmākajā rakstīšanā un ideju bīdīšanā!

*(Intervija notika 6. decembrī un dažādu, tajā skaitā, tehnisku iemeslu dēļ, tā tikai tagad ir nonākusi gaismā)