Reiz sen senos laiko, tik senos, kā 9. un 10. augusts mēs devāmies jaukā braucienā pa Salacu.
Kartē aptuveni parādīts mūsu maršruts. Neesmu drošs vai mēs aizbraucām līdz pašai Vecsalacai, bet nu kaut kur tuvumā bijām. Kā arī sākuma punkts, bija ārpus Staiceles pāris kilometrus uz jūras pusi.
Pasākums notika sen. Bildes tika knipsētas ar Zenītu, attīstītas pēc kāda laiciņa un tad nogrima zem putekļiem, jo bija grūti atlasīt tās, kuras ir vērts rādīt citiem, bet nu tas ir noticis.
Nakšņojām pie upes, lai varētu laicīgi sākt laivot. Ieradāmies piektdienas vakarā pēc nelielas maldīšanās pa vidzemes ceļiem. Rīta ugunskurs.
Mūsu nometne. Zaļo laivu ar draudzeni kopīgi noskatījām, kā “savējo.” Zaļa ir arī mūsu telts, kura pēc izmēriem spriežot ir paredzēta diskotēkām.
Tā izskatās Salaca.
Kā jau sapratāt mūsējā joprojām ir tā zaļā.
Aizdomu pilna sejas izteiksme. Mazliet līst, pirmo reizi braukt pa upi ar kanoe nav joka lieta.
Es īsti neesmu pārliecināts vai šis ir pareizais veids kā iesildīties pirms laivošanas :)
Visi pamazām sakāpj laivās.
Šādi trošu tiltiņi man vienmēr ir patikuši. Nezinu, kas tas par pleķi kreisajā pusē.
Pirmās dienas vakarā devāmies izlūkot apkārtni. Pamanījāmies uziet vienu pamestu graustu.
“Pārtika.” Pārtikas veikals Mērniekos. Uz šo veikalu nav neviena norāde. Ceļu uz to varētu atrast tikai vietējie. Darba laiks samērā īss, bet saimniece dzīvo tajā pašā mājā. Spējām sarunāt, ka mūs apkalpos svētdienā.
Cits skats uz veikalu.
Aizsprosts pie Mērnieku ūdensdzirnavām. No dzirnavām ir palikušas drupas. No aizsprosta ir palikušas tikai krāces. No augšas skatoties likās, ka būs traki izbraukt. Ar kanoe paslidinājāmies pa akmeņiem, bet tikām cauri bez problēmām.
Pa ceļam upei varēja redzēt arī sarkanās “klintis”. Šīs klintis bija krietni augstas turklāt garuma ziņā laikam Latvijā garākās (?) 400 metru garumā.
Vēl klintis.
Īsumā tas arī viss. Tuvākajā laikā domājam iesaistīties vēl vienā braucienā. Šoreiz pa Gauju un tikai vienas dienas garumā.
P.S.
Ja kādu interesē visas formalitātes un laivu īres, tad – ir sagatavots arī īss apraksts tūristiem un tehniskais apraksts ar visām klintīm un orientieriem.
4 Responses
Kā reiz pirms divām nedēļām braucu pa Salacu, tikai to posmu, kas ir pirms Staiceles. Godīgi sakot ne visai patikās, Kurzemes upes vēljoprojām saglabā favorītu statusu.
Ā un laivas kaut kā pēdējās 3 reizes vairs neņemu pie Campo, labāk izvēlos vietējos darboņus, kas principā ir mazi ģimenes biznesi, kur viens bračka atved laivu, cits bračka atbrauc pakaļ. Attieksme tāda patīkamāka.
AB (un citi kas braukuši) kapēc posms pirms Staiceles tev nepatika? drīzumā tieši domāju pa turieni laivot…dzirdu cilvēkus runājot, ka skaisti ira.
jannk – gan jau garlaicīgs. Pie Vīķiem mēdz būt tīkli pāri pusupei – tādos varētu būt nepatīkami ielikties, sevišķi, ja “apgrūtinātā” stāvoklī – šmigā, noguris, naktī vai tml.
Īpašas Salacas īpašiem iespaidiem ieteiktu izmēģināt http://www.laivas.lv/temas/pasakumi/319243/ (pēc 3 ned pasākums – ir laiks nobriest un sagatavoties).
Pēc TĀ nekas vairs nebūs kā iepriekš.