pārdomas par foto tēmu.
2006. gadā iegādājos savu pirmo fotoaparātu, kas kalpo vēl līdz šim brīdim – Panasonic DMC FZ30. Savā laikā, tā šķita prātīga izvēle. Man kā iesācējam šī kamera piedāvāja un joprojām piedāvā virkni vērtīgu fīčas, kas pirkšanas brīdī nebija atrodamas citos rīkos. Gandrīz visas šeit publicētie fotogrāfijas ir tapuši ar šo kameru.
Mani piesaistīja FZ30 iespēja pašam manuāli grozīt fokusa gredzenu, pašam izvēlēties diafragmas atvērumu, skrūvēt virsū foto filtrus, pievienot ārējo zibspuldzi un izdarīties gluži kā ar īstu fotoaparātu. Es no šī aparāta sagaidīju iespējas, kas to pietuvinātu spoguļkamerai, jo nebija vēlmes ieguldīt milzu līdzekļus pirmajā aparātā, zinot, ka ar laiku iespējams nāksies meklēt ko jaudīgāku.
Tas, ka sāku savu foto hobiju ar digitālo aparātu deva man iespēju, sabildēt, nejēdzīgi lielu lērumu ar miglainām, jokainām, nepareizām bildēm. Ar to es veiksmīgi nodarbojos līdz pat šim brīdim.
2007. gada beigās iegādājos Zenit ET, (kuru cilāju samērā retos/īpašos gadījumos) pirms pusgada sāku spēlēties ar Canon EOS 300 un nu filmas kameru ietekmē cenšos aizvien vairāk domāt pirms katra kadra un aizvien mazāk knipsēt “identiskus” kadrus arī pārejot uz digitālo Panasonic kameru.
Morāle ir tāda, ka līdz Canona periodam, man ir iekrātas pilnas mapes ar bildēm, kas nav izšķirotas, kur katrs objekts ir “uzbliezts” kā minimums 2-3 reizes. Tagad, kad izbraukumos ņemu līdzi abas kameras, kadru skaita minimālisms tiek pārnests uz digitālo kameru. Tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē saviem draugiem atkal varēšu rādīt svaigas bildes, bez īpašas aiztures no fiksēšanas brīža. Ietaupītajā laikā iespējams tikšu galā arī ar arhīvos iegūlušajiem kadriem.
Sanāca, tāda kā apņemšanās.
9 Responses
:) he hee… es ar no 2006 gada augusta vazājos ar Panasonic DMC FZ-30. Nopirktu līdzīga iemesla dēļ – vienīgā sakarīgā fotokamera, kas nemaksā 500Ls un ir ar manuālo zoom.
Jā piekrītu, digitālā ērā rodas milzums daudzums materiāla, taisīju bilžu kopijas, (ka tik kas nepazūd) …. šausmas jaunajā cietnī (vecos nomainu, jo uzskatu, ka glabāt svarīgo drošāk cietnī, bet kas to zin ???)salikti foto 45 GB un taču nesen ieliku kompī. Nemaz nerunāju par video,nekādu cietņu nepietiks, jo sāku filmēt augstā izšķirtspējā Canon H20. Vēlu veiksmi .
njaa, man, kad nesen uz digispoguli pargaju, ari sakuama bija tieksme daudz vienadus kadrus taisit.
tgaad mazak. parasti censhos ar vienu spiedienu dabuut to, ko gribu.
kustigas lietas bildejot, protams, tam nav laika.
Protams, ka labā prakse ir vairāk domāt par to ko tu bildē, nevis tikai spiest pogu.
Lai gan tā ir digitālās ēras priekšrocība, ka tu vari bildēt cik gribi nemaksātjot par to gandrīz neko, ja neskaita cietā diska vietu. Tikai jo vairāk tu bildē, jo vairāk tev jāšķiro.
Sen zināms, ka kvalitāte nav kvantitātē. Es tiesa nekad neesmu fotografējis ar filmu, bet lēnā garā cenšos pievērsties principam bildēt pēc iespējas mazāk, bet ar lielāku atdevi. Jaatzīst pēdējā laikā bildēt ir sanācis pavisam maz.
Hei, BTW 12. janvārī tev būs vēl viena iespēja no manis kaut ko dabūt – esmu Rīgā. Un ja lieto to EOS300 un vēl neesi ticis pie m42-EF pārejas, tad arī tāda lieka man viena aizķērusies. See ya!
Tā jau ir ar tiem bilžu kalniem. Man, par laimi, ir mājās, kas sašķir un visus sūdus izdzēš. :)
xlt:
kur tad tu tiki pie šķirošanas mašīnas? :) jāpiebilst, ka mani vajā arī tāda, kā glabāšanas mānija, ja vien bilde nav galīgs štrunts, tad ir vēlme to saglabāt (“varbūt noderēs”). Tāpēc, pat pie rūpīgas šķirošanas daudz kas īsti nevajadzīgs tiek atstāts. Mazāk knipsējot ir lielāka iespējamība, ka cietais disks netiks lieki piesārņots.
es piespiedu savu draudzeni. :) viņai tas padodas.
glabāšanas mānija man ar bija ilgu laiku. bet vienu bridi sapratu, ka bilžu vairāk kā sajēgas un liela daļa no tām – pilnīgi tizlas. tad arī pārgāja. īpaši, kad pagājis labs laiks un saproti, ka tu to bildi neesi izmantojis un, visticamāk, arī nekad neizmantosi. nu un draudzene katrā ziņā manas bildes dzēst ir vieglāk, kā pašam. ;)
Es izmantoju iepriekšējo Lumix paaudzi FZ20 un jā – arī visai neslikts fotoaparāts. Taču tomēr tagad nopirku entry-level DSLR, jo 2 lietas FZ20 tomēr nevar:
1) ātri ieslēgties (kamēr viņš tur izbīda to objektīvu darba pozīcijā paiet ~3sec, dažreiz tas ir svarīgi)
2) bildēt zemas gaismas apstākļos – ISO 400 max tomēr ir par mazu. Nakts bildes visas sanāk monohromi dzeltenas, citu krāsu viņam nav.