Tunelis.
Dzērājs: ” …man krievu armijā mācīja, kā atriebties!”
Tantiņa: ” Bet Dievs teica, ka visiem vaig (vajag) piedot…”
Ne sākumu ne beigas šai sarunai nedzirdēju, jo steidzos tālāk uz tramvaju.
Tunelis.
Dzērājs: ” …man krievu armijā mācīja, kā atriebties!”
Tantiņa: ” Bet Dievs teica, ka visiem vaig (vajag) piedot…”
Ne sākumu ne beigas šai sarunai nedzirdēju, jo steidzos tālāk uz tramvaju.
© 2006 – 2023 Miks Latvis
4 Responses
Labs!
Arī es šo to obzervēju:
Sestdienas rīts, plkst.4.15, Juglas Statoila teritorija. Gludi skūts vīrietis ar inteliģences neizkropļotu seju dzer alu no skārda bundžas un čomam saka: “Es jau skaidrā esmu stulbs, bet kad piedzeros – vispār, pizģec, debīls palieku”.
Maija:
Lieliska frāze. Derētu šādas lietas apkopot. sarunufragmenti.lv, kur iespējams lasīt to, ko citi nejauši uz ielas dzirdējuši.
Man gadijās diezgan pasen braucu samiegojies autobusā, un pretīsēdošajam zvana mobīlais un raupjā balsī seko “Cik var teikt, nu nezvani kad esmu autobusā”.
Vēl simpatizē “pēdējā laikā” gan retāk ,bet kad piezvana uz fiksēto mājas telefonu un jautā, “čau ko dari, kur esi”?
Stāvēju veikalā un dzirdēju, ko priekšā stāvošā meitene pārdevējai prasīja: “Man, lūdzu, Slimu zilo!”. Nosmējos… :D