Mūsu Romas ceļojumu nolēmu iemūžināt nevis vairākos kadru simtos un tūkstošos, bet gan 4 filmiņās. Kopā ar Zani līdzi paņēmām divus Canon fotoaparātus – man tika filmiņnieks Canon EOS 300 un viņai ziepjutrauks PowerShot A470 (starp citu ikdienas bildēšanai šķiet pilnīgi līdzvērtīgs pretinieks manam senajam draugam – Panasonic Lumix DMC-FZ30).

Ideja vienkārša – es nesteidzīgi bildēju kastaņu pārdevēju, nesatraucoties par to, ka nav iemūžinātas Spāņu kāpnes, kuras tiek bez kavēšanās noknipsētas ar ziepju trauku auto režīmā – skaisti un vienkārši. Plāns nostrādāja. Varējām mierīgi un netraucēti baudīt apkārtni, jo knipsēšana ar ziepju trauku laiku neaizņēma.

Piedāvāju hronoloģisku kadru izlasi. Pietiekami daudz interesanto lietu un vietu ir fiksētas tikai ar ziepīti, vai nav fiksētas vispār, tāpēc pēc šīm bildēm galīgi nevar spriest, kur mēs nebijām. Aiziet!

Pirmajā ceļojuma dienā mazliet padzīvojāmies pa Bergamo vecpilsētu, vakarā lidojām tālāk uz Romu. Šo mirkli noķēru ielienot vienas privātmājas stāvlaukumā, kurā bija dikti šauri, knapi pietika vietas vienīgajai tur novietotajai automašīnai aizlīdu garām un neliela žodziņa aizsegā tiku pie lieliska skata.

Labs skats no vecpilsētas cietokšņa.

Vecpilsēta ir diezgan maza, šeit redzama droši vien kāda ceturtā daļa. Garākajā/platākajā vietā to iespējams šķērsot kādās 15 minūtēs. Lai gan prasmīgi klīstot pa šaurajām ielām tur var pavadīt vismaz pāris stundas, neskaitot baznīcu apskati.

Vakars klāt un Roma klāt. Izmantojām iespēju mazai pastaigai. Aizbraucām līdz Pētera katedrālei un aizgājām līdz Navonas laukumam.

Ātrs kadrs. Šāds skats pavērās tikko no rīta iznākot no viesnīcas.

Ierodamies Tivoli (30 km no Romas) un iemēģinam vietējo kafijas baudītavu.

Kapučīno.

Greizs kadrs. Tūlīt dosimies vērot Villa d’Este.

Skats no Villa d’Este.

Skats no Villa d’Este.

Skats no Villa d’Este.

Zivju baseins Villa d’Este.

Manuprāt iespaidīgākā vieta, kas tika redzēta šī ceļojuma laikā. Imperatora Adriāna (viņa valdīšanas laikā tapis, piemēram, Panteons) vasaras rezidence (Villa Adriana), kas izrādās kādu laiku bijusi arī vieta, no kurienes imperators pārvaldīja Romas impēriju. Adriānam pašam bijušas iemaņas arhitektūrā tāpēc tiek pieņemts, ka lielākā daļa ēku tapušas pēc viņa skicēm, kā arī nosauktas pēc tām vietām, kur imperators bija ceļojis. Patiešām iesaku apmeklēt, ja vien rodas tāda iespēja (it sevišķi vēstures cienītājiem). Vēlāk, kad bijām Romā prātā visu salīdzināju ar Villa Adriana, un tikai retas būves varēja sacensties ar šo kompleksu.

Villa Adriana

Villa Adriana

Villa Adriana. Šī vieta un šis skats šķiet, kā no citas planētas, gluži kā kadrs no Zvaigžņu Kariem. Tālumā esošie konusveidīgie/tūjveidīgie milzu skujkoki kopā ar tuvējām cipresēm(?) un kreisajā pusē manāmais milzu ozolveidīgais lapu koks, kopumā veido iespaidīgu kompāniju.

Villa Adriana. Košākā iemītniece.

Villa Adriana. Pīles iecienītais dīķis.

Jauna diena. Atpakaļ Romā. Atradām klasisku Romas panorāmu ar Kolizeju.

Šķērsiela netālu no Spāņu kāpnēm.

Pirmo reizi mūžā nogaršoju ceptus kastaņus. Jāsaka, ka patiešām garšīgi un latviešu vēderam tuvs ēdiens, jo garša mazliet līdzinās ar mizu vārītām cūku pupām. (Vai pamanījāt fonā redzamo itāļa vēderu?)

Zane.

Tibras upe. Kadrs no Sant Andželo tilta, kas celts laika posmā no 134. 139. gadam un brīnumainā kārtā saglabājies līdz mūsdienām.

Klusā un nomaļā ieliņā (jā, Romā patiešām var atrast arī tādas) atradām akordeonistu, kas šķietami speciāli, bet iespējams dabiskā kārtā izskatās gluži kā izkāpis no pagājušā gadsimta.

Ielu mākslinieku darbiņš tieši iepretīm Termini stacijai.

Skats uz leju, cauri režģim no Svētā Pētera katedrāles kupola.

Klasisks kadrs. Priekšplānā Pētera katedrāles laukums. Tālāk Tibras upe. Krastā redzams Sant Andželo cietoksnis un iepriekš minētais tilts. Kadra augšdaļā var saskatīt Panteona kupolu.

Kadrs numur viens. Auto nav fokusā un fonā ir divi auto un garām gājēji. Cerībā uzlabot situāciju knipsēju vēl vienu kadru un vēlāk mājās sev sagādāju pamatīgas galvas sāpes. Tūlīt redzēsiet kāpēc.

Kadrs numur divi. Mašīnīte ir asumā. Esmu krietnu brīdi notupējies un nogaidījies līdz sagaidījis, kad pārpildītajā Romā uz īsu sekundi kadrā nav neviena cilvēka vai auto. Un viss beidzas ar to, ka mani dižie bilžu skatītāji/vērtētāji saka, ka pirmais kadrs esot labāks.

Pēdējais vakars Itālijā. Atkal esam Bergamo. Vecpilsētā nobaudījām lieliskas vakariņas. Nolēmām uz hosteli (kas atrodas netālu no pilsētiņas centrālā laukuma) doties ar kājām. Mūsu mērķis ir aptuveni tā vieta kadrā, kur uz centrālās ielas ir visvairāk gaismu. Patiešām laba ideja. Vakars silts. Ielas klusas un mierīgas. Patīkama pārmaiņa salīdzinot ar Romu. Visa ceļa garumā skats uz izgaismoto pilsētu.

Šis pats ieskats bildēs ir atrodams Flickr 37 kadru izlasē.

P.S.

Krāsu gamma bildēs dažbrīd ir krietni rudenīga, bet tas nozīmē tikai to, ka esmu tajā brīdī lietojis, kādu no FUJI filmiņām, kurās daudz izteiktāki ir zilie un zaļie toņi, kas bildi padarīja vēsāku. Nākamreiz par šo lietu piedomāšu rūpīgāk. Dienas bija siltas ap +20, dažbrīd aptieku izkārtņu termometri rādīja pat +25, no rīta dzestrāks, bet pēc tam visu dienu staigāju t-kreklā.