ignorance

Esmu novērojis, ka pēdējā laikā latvieši ļoti bieži lieto vārdu “ignorance.”

Es vairs nespēju ignorēt jūsu ignoranci. Visbiežāk vārda “ignorance” lietotājus varētu dēvēt par ignorantiem, jo viņi ignorē, ka “ignorancei” nav nekāda sakara ar “ignorēšanu.”

Apjukāt? Paskaidrošu, lai gan man pašam valoda nav tā tīrākā:

Jau pietiekami sen mēs protam lietot vārdu “ignorēt.”

ignorēt, ignorēšana

Atstāt bez ievērības, laist gar ausīm.

Bet “ignorance” gan angļu, gan latviešu valodā nozīmē mazliet ko citu:

ignorance

Nezināšana, aprobežotība, izglītības trūkums, zināšanu trūkums.

Visbeidzot, “ignorants” ir cilvēks, kam piemīt ignorance.

ignorants

Nejēga.

Nezinu, kā tas ir iegājies, bet izskatās, ka cilvēkiem patīk lietot vārdu “ignorance,” gadījumos, kad “ignorēšana” notiek ilgstoši. No dažiem to varētu uztvert kā smalku joku, bet visbiežāk tā droši vien būs vienkārša nezināšana.

Nākamreiz, kad vārda “ignorēšana” vietā lietosiet ignorance, atcerieties, ka jūs esat ignorants.

Ja nu es esmu sajaucis visu putrā var nākt kāds valodnieks un labot, bet pirms izliku šo uz virtuālā papīra es speciāli ielūkojos šo vārdu angliskajās definīcijās un latviskās uzmanīgi pārbaudīju pētot letonika.lv

 

15 Responses

  1. Tas noteikti nav vienīgais vārds, kuru cilvēki nemāk lietot. Bet vairāk man šķiet vajadzētu satraukties par to sabiedrības daļu, kurai šķiet normāli rakstīt šādā stilā:
    “reiz kaads puisis man teica ” ja klik6kis ir, tad vin6 ir, viss paareejais ir tikai praata 4akaree6ana”. un te nepaliidzees ne pakalskraidii6ana, ne speeles, ne pazemo6anaas. vin6 ir mednieks, bet tu – saldkaars ieguvums.”
    /ņemts no draugiem.lv “Parunāsim?” sadaļas/

  2. Un ir vārdi, kuri vienkārši ir modē (pārsvarā, virtuālajā vidē), piemēram, “prokrastinēt”. Fakta konstatējums, bet lec acīs, jo traki ož pēc sintētikas.

  3. Oi, par vaardiem vareetu cepties ilgi un dikti. Dziivojot aarzemees (taapeec arii rakstu bez garumziimeem, piedodiet) aciis ljoti lec kad vaardi tiek lietotni nepareizi vai tiek lietoti anglicismi. Tagad moderni lietot – inspiraacija, diareja (caureja), mufins, kreatiivs (kreatiivisms utt). Shie ir tikai dazhi no tiem kurus ir gadiijies pamaniit. Tas it iipashi izteikti ir tieshi blogos, twitterii un medijos. Pats ik pa briidim nepamanu kaadu komatu utt, sakaraa ar darbu aarzemees arii teikumu struktuura mainaas, bet lietot shos barbarismus buutu kauns.

  4. Šādus vārdus sauc par viltus draugiem, mosties.org bija labs raksts par šo, pieminot arī ‘ignoranci’, bet tā lapa dod 404, tāpēc, lūk, google iekešotā kopija.
    Martins, saprotu tevi, man arī ļoti kaitina tādu vārdu lietojums it īpaši, ja ir atrodami vārdi ar tādu pašu nozīmi latviski. Pārsvarā tāda tipa vārdus lieto cilvēki, kas šausmīgi grib izklausīties gudrāki un izglītotāki (“re, kā es zinu svešvārdus”), bet bieži vien viņi izgāžas un izklausās diezgan muļķīgi. Ir jau protams arī izņēmumi, dažreiz tādi vārdi tiek lietoti it kā sarkastiski, joka pēc, citreiz vienkārši “pasprūk” kāds tāds vārds un tas vēl nav tik traki.

  5. Ja iedziļinās vārda entimoloģijā tad viss ir pareizi, bet tieši tāpēc jau veido salikteņus kuriem rodas cita jēga. tad jau var piečakarēties automašīnai, laikrakstam, dzelzceļam, saeimai, koncertam, traģēdijai utt. Ļoti daudz vārdiem ir paplašināta nozīme Rita – lietu kārtība, Rasa – dzīvības sula, Gita – dziesma, kurmis-tīklotājs, kails -kristāls (no sanskrita). Vai piemēram dzī-ve, dzī-vība, dzī-sla, dzī-le, dzi-mta, dzi-mtene, dzi-mums, iz-dzi-mums. Vārda sakne ir viena – apzīmē dzīvību, galotne savukārt piešķir jēgu. Tas pats šājā gadījumā ar vārdu ignorant – ar pilnām tiesībām var lietot arī pierastajā nozīmē – “laist gar ausīm”. Burtiskā tulkojumā izmantojot entimoloģiju ipad latviski nozīmētu ne-dzīvnieka pēda vai kaut kas līdzīgs.

Leave a Reply to skeptiks Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *