Miks Latvis

Search

Sieam Reap – trešā diena

Šodienas iespaidu bagātība ir patiešām grūti izstāstāma vārdos. Sākām rītu pulksten piecos no rīta – devāmies skatīties saullēktu Angkor Wat templī. Bet, kā jau likās iepriekš, saules lēktu neredzējām mākoņu dēļ. Bija jau skaisti, sēdēt uz tempļa maliņas pustumsā un gaidīt – kad nu būs, bet tad vienā brīdī nāca īstenības apjausma – nekas jau nebūs, vienkārši paliek gaišāks! :)

Kopumā šajā dienā apskatījām 7 tempļus. Lai arī no sākuma likās, ka iztiksim bez gida, ļoti priecājāmies, ka tomēr bijām viņu sarunājuši. Iespēja dzirdēt par celšanas laiku, karaļiem, grebumiem, statujām esot tieši templī ir diezgan svarīga. Mūsu gids arī labi zināja, kurā secībā tempļus apskatīsim, pa kuriem vārtiem iesim templī iekšā, bet pa kuriem nāksim ārā (līdz ar to auto mūs sagaidīja pie pareizās izejas), tādā veidā arī veiksmīgi varējām izvairīties no tūristu pūļiem un baudīt tempļus pēc iespējas mierīgākā atmosfērā. Ļoti priecājāmies arī, ka mums bija auto, jo lai gan šķiet, ka tempļi atrodas tuvu viens otram – īstenībā katrs no viņiem ir tik milzīgs, ka pat viena tempļa izstaigāšana var aizņemt vairākas stundas. Šodien apskatījām arī slaveno Andžolīnas Džolijas templi (Ta Prohm), lai gan tas bija pilns ar tūristiem – tomēr tik un tā skaists.

Un, protams, pats Angkor Wat templis – šķiet tos apmērus līdz galam saprast vienā dienā nemaz nav iespējams!

Pēc nelielas atpūtas viesnīcā, nolēmām apskatīt Sieam Reap pilsētas centru. Viesnīcā mūs brīdināja, ka tur vēl esot plūdi, bet iet jau mēs varot.

Tas ir neiedomājami, ka ūdens līmenis uz ielas ir apmēram ceļa augstumā. Un tas ir nevis uz vienas ielas, pie upes, bet gan daudzu kvartālu lielā teritorijā. Pastaigājām pa applūdušajām ielām; priecājāmies, ka mūsu viesnīca ir drošā attālumā no ūdens (pilsētas centrs ir pilns ar viesnīciņām, kuru apmeklētājiem nav īsti citas izejas, kā iet caur pārplūdušajām ielām ik dienas). Izmēģinājām arī kāju zivju masāžu – no sākuma diezgan pamatīgi kutina, bet jau pēc mirkļa pierod. Izbaudījām gardas vakariņas un esam gatavi krāt spēkus nākamai dienai.

7 Responses

    1. Jā, staigājām gan. No sākuma es biju diezgan skeptiski noskaņota par brišanu līdz celim, bet redzot, ka pus pilsēta tā pārvietojas un ņemot vērā vēlmi redzēt kā tad pati pilsēta izskatās – gājām. Un ūdens patiešām ir līdz celim, bet ja iet pa ietvi – nedaudz mazāk, jāuzmanās tikai no mašīnām, jo tad nāk viļņi :)

  1. Zivju masāža – tas ir joks, vai tiešām bijāt uz kaut ko “Gara Rufa” veidīgu? Man visu laiku neliek mieru – ko Jūs tur ēdat. Būtu forši, ja varētu, piemēram, pāris dienas pierakstīt vai pafotografēt ēdamo, un pie aprakstiem ielikt kādu atskaitīti. Nu kā saprotu piena produktu un kartupeļu viņiem tur nav…tāpēc interesanti :)

    1. Jā, tā bija tāda ironija – izbridāmies pa upes ūdeni un tad gājām uz zivju masāžu (tur pat ielas malā), mūsu zivis saucās Dr. Fish, bet wikipēdija saka, ka tas ir tas pats, kas Gara Rufa. Par ēšanu – sarunāts, papildēšu mūsu ēdienreizes, bet principā visbiežāk ēdam sautētus rīsus ar gaļiņu un dārzeņiem, springrolls un jūras veltes :)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *