Miks Latvis

Search

22 kilometri 40 grādu karstumā jeb Zanes pirmais riteņbrauciens

Mums katram ir savs daļēji iedomāts, daļēji reāls saraksts ar lietām, ko gribam izdarīt dzīvojot šeit, Kambodžā. Zinu, ka riteņu izbraucieni ir Mika saraksta augšgalā – un tas jau arī acīmredzami, viņš tajos piedalās jau kopš mūsu otrās/trešās nedēļas šeit. Arī manā sarakstā bija riteņu izbrauciens pa Kambodžas apkārtni – varbūt diezgan īss, varbūt kaut kad vēlāk un katrā ziņā diezgan zemu manā prioritāšu sarakstā.

Un pašai riteņbraukšanai jau nav ne vainas, bet lielais karstums gan man radīja raizes. Tā nu liels nopelns tam, ka es devos riteņbraucienā bija Mikam. Apmēram nedēļu iepriekš pieteicāmies un tad jau atkāpšanās ceļa īsti vairs nebija (kaut gan iepriekšējā vakarā nu galīgi doties ceļā negribējās). Šajā reizē riteņbraucienu organizēja vietējā tūrkompānija, kas nozīmē, ka rīta agrumā pie skolas mūs sagaidīja busiņš un neliels kravas auto, kas aizveda mūs ar visiem riteņiem uz mazliet ārpus esošo templi. No turienes tad arī sākās mūsu riteņbrauciens, mums līdzi brauca arī divi gidi – viens priekšā, bet otrs aizmugurē.

Saite uz video – velo izbrauciens kopā ar Zani

Es tagad saprotu, kāpēc Miks pēc katra riteņbrauciena grib taisīt video un atkal braukt nākamajā. Tie skati, kas ir redzami nelielā celiņa abās pusēs ir neaprakstāmi skaisti. Un nav jau īsti laika – stāties un bildēt, bet ar acīm to visu var novērtēt un priecāties. Ūdeņaini rīsu lauki, palmas, nelielas mājiņas, šaurs celiņš – nosauktas šīs lietas šķiet tik parastas, bet par katru no tām varētu izdot bilžu grāmatu. Braucām cauri arī ciematiem, tajos vislielāko prieku nemainīgi sagādā mazie bērni. Braucot garām ar mocīti, bērni paspēj tikai vienreiz nobļauties “Hello”, bet tagad braucot kolonnā un samērā lēni, ir dzirdams nebeidzams koris ar “Hello, hello, helloooooo” un viņi bļauj to pēdējo “ooo” tik ilgi, cik vien mazā balstiņa spēj. Nu kā var viņiem nepamāt un neatbildēt?

Tagad skatoties atpakaļ saprotu, ka pie pirmās apstāšanās reizes pēc 7 km, biju jau sasniegusi savu piekusuma augstāko pakāpi – pēc tam ir tik pat grūti, ne vieglāk, bet arī ne vairs grūtāk. Nākamajā apstāšanās reizē izrādījās, ka paredzēto 28 km vietā brauksim tikai 22, sakarā ar ceļu, kas citādi būtu ļoti dubļains. Arī mūsu maršrutā izbraucām caur ne mazums dubļiem un bedrēm – grūti iedomāties, cik dubļains tad ir tas ceļš, pa kuru mums neieteica braukt.

Kad bijām laimīgi nonākuši pie finiša punkta, atpūtāmies uz ezera uzbūvētā bambusa platformā (nu gluži kā piknika vietā Kien Svey), dzērām cukurniedru sulu un atguvām spēkus. Tad apskatījām tuvumā esošo Ta Prohm templi un laimīgi par tādu iespēju, devāmies mājup ar minibusiņu un nevis riteņiem.

Vēlāk skatoties internetā izrādījās, ka šajā dienā bija +34 grādi, bet mitruma dēļ, sajūta kā +40.

 

9 Responses

    1. Jā, biju gan vienīgā. Pie tam arī pirmā, kas vispār pievienojas puišu riteņu braucienam (viņi gan parasti piedāvā un aicina, bet kaut kā neviena nepiekrīt). Tā īsā distance, gidi, mašīnas, kas aizved un atved, un Miks mani pārliecināja, ka šī ir īstā reize. Parasti arī viņi brauc ap 30 – 40 km, tā kā ļoti veiksmīgi – tikai 20+.

    1. Tie ir šīs valsts kokosrieksti. Daudz lielāki un citā krāsā – salīdzinājumā ar Rimi nopērkamajiem. Par garšu runājot – nu, mēs ar Miku pagaršojām vienreiz… otreiz vairs īsti negribās, bet ir cilvēki, kas saka, ka garša iepatīkoties no trešās/ceturtās reizes un ka vispār, labāka dzēriena par kokosriekstu nemaz neesot :)

  1. Kā tie ceļi ir tik līdzeni, viņus greiderē? Ēdieni izskatījās labi tajā laivā, pamēģinājāt, kādi tie bija? – nav skaņas kompim darbā, tādēļ arī ja bija Jūsu viedokļi, tad nedzirdēju diemžēl! Bļāviens, Singapūrā bija tas cukurniedru dzēriens, bet nepamēģināju! Kāds tas ir? Labs vai suslīgs? Turpiniet braukāt, interesanti paskatīties!=) 

    1. :) tas līdzenais ceļš bija beigās uz pāris kilometriem, viss pārējais bija bedrainākais ceļš pa kādu man nācies braukt. Latvijā neko tik bedrainu neesmu redzējis. Turklāt bedres ļoti dziļas un no vienas vietas. Kamēr nav ķiveres kamera tikmēr tā arī būs, ka no 22 km ir nofilmēti 2km, kuros ceļš ir smuks un gluds :) Ēdienus nepamēģinājām, vēl nebija ēšanas noskaņojums tik agri no rīta. Cukurniedru dzēriens gan ir labu labais. Pilnīgi noteikti zinu, ka man tas Latvijā pietrūks. Šo es dzeru diezgan regulāri, lai gan velo grupas vadītājs teica, ka pēc slodzes nav labi dzert, jo ķermenis tiek pie īslaicīgas enerģijas un pēc tam ir nogurums dubultā.

      Prieks, ka patika, noteikti turpināsim braukāt arī vēl interesantākos maršrutos.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *