Pēdējā diena Kepā. Pulksten 14:00 pie Zanes kolēģu viesnīcas mūs gaidīs minibuss. Normāli cilvēki, to zinot, ieplānotu savas pēdējās brīvdienu stundas pie baseina ar žurnāliem un kādu labu grāmatu. Bet mēs izlaidām brokastis, nopirkām ūdens pudeles, sēdāmies virsū mopēdam un laidāmies meklēt sāls laukus.

Par sāls laukiem atceros, ka tos piemin pie dažu valstu resursiem ģeogrāfijas grāmatās un kādreiz tos rāda arī TV kastēs, tāpēc bija interese pavērot tos dzīvē.

Vispirms izmetām nelielu līkumu pa nepabeigtu kalnu ceļu, bet pēc nonākšanas strupceļā nolēmām iztikt bez eksperimentiem un braukt tieši uz sāls laukiem. Laukus atradām, bet pašu sāli tā arī neredzējām. Nezinu, kurā brīdī ienākas sāls raža un kad uz lauka strādā cilvēki. Neredzējām arī izteiksmīgas sāls kaudzes, kādas parasti redzamas sāls lauku foto ilustrācijās. Bet lai arī braucienam mazliet pietrūka sāls, mums bija interesanti izklaidēt vietējos, kurus satikām pa ceļam. Mēs braukājām starp laukiem šurpu turpu un vietējo acīs manījām neizpratni – par to kas mums šajā nostūrī bija pazudis.

Kad bijām gana saules sakarsēti, mēs devāmies atpakaļ uz pilsētu un nobāzējāmies krabju tirgū. Auksts alus un gardas zivis. Mēs nekur nesteidzāmies un pirmo reizi arī laikrādis bija mūsu pusē. Sēžot pie galdiņa mēs vērojām, kā tiek tirgoti krabji, kā tiek atlasīti labākie eksemplāri, kā pircēji tirgojas un kā krastā piestāj zvejas laivas. Lai arī pat klaiņojošajiem kaķiem, kas klejoja no vienas ēstuves uz otru, bija skaidrs, ka mēs esam tikai divi barangi*, mēs tomēr priecājāmies, ka spējam pasekot līdzi, kā notiek kaulēšanās. Pavisam lēnām mums paveras iespēja ieklausīties jaunā pasaulē, kurā ir neizsmeļami daudz nezināmā.

* barang – ārzemnieks

P.S.

Šoreiz praktiski visu bilžu un video klipu autore ir Zane.