Kā jau Miks pagājušajā nedēļā rakstīja – esam nolēmuši vairāk ceļot ar mocīti. Gan tāpēc, ka tas ir ērti, gan tāpēc, ka tā var vairāk ieraudzīt un saprast Kambodžas vienkāršo ļaužu dzīvi :)
Tā kā Ķīniešu Jaunajam Gadam par godu skolā man bija brīva arī pirmdiena, tad nolēmām doties ceļā. Paskatījāmies kartē – un viss bija skaidrs. Gribam braukt uz Kratie – pilsētu, kurā var apskatīt upes delfīnus. Delfīni parasti upēs nedzīvo, tāpēc šie ir pavisam īpaši, un vispār, mums abiem delfīni ir patikuši vienmēr :). Bija skaidrs, ka pa lielajām šosejām, uz kurām noteikumi īsti nepastāv un visi brauc kā traki, braukt mums negribas. Atkal, paskatījāmies kartē un Mikam radās laba doma – gan Pnompeņa (kurā dzīvojam mēs) gan Kratie ir pie upes – domāts darīts, brauksim pa mazajiem celiņiem gar upi. Tādā veidā būs gan viegli iztikt bez kartes (tikai jāuzvaktē lai upe nepazūd), gan arī varēsim iztikt bez braukšanas pa šosejām.
Nu viss jau būtu labi… tikai… tas izrādījās tālāk, kā mēs varam paveikt. Tā kā manas mocīšu braukšanas prasmes vēl joprojām ir visai pieticīgas – nolēmu sēdēt Mika mocīša aizmugurē. Tas savukārt nozīmē, ka braucām lēnāk kā būtu varējuši. Beigu galā pēc 100 nobrauktiem kilometriem un sešām garām un karstām (vidējā temperatūra ap +33) stundām bijām tieši pusceļā – pilsētā ar nosaukumu Kampong Cham.
Kampong Cham ir neliela pilsēta (trešā lielākā Kambodžā, bet kopumā tikai nepilni 70 000 iedzīvotāju), tajā ir dažas viesnīcas un viesu nami, daži restorāni ar (kā izrādās) fantastiski garšīgu ēdienu, franču koloniālā arhitektūra un Tilts. Par tiltu ir atsevišķs stāsts – tas ir bambusa tilts, kas ik gadu tiek celts no jauna. Lietus sezonā tiltu aizskalo upes ūdeņi, bet sausajā sezonā to uzbūvē no jauna. Tilts ir varen izturīgs – pa to var braukt arī automašīnas, bet reāli pārsvarā brauc desmitiem mocīšu un riteņu.
Par franču novērošanas torni, sarunām ar cilvēkiem uz prāmja, bērniem ceļmalās un skatiem, kas brīžiem bija TIK fantastiski, ka pārsteidza un lika apstāties, es jums nestāstīšu. Pasakot vārdos tas neatstāj vajadzīgo varenības, izsmalcinātības, vienkāršības un pārsteigumu efektu. Bet ja nu ir vēlme, tad mazliet no redzētā varat apskatīt te:
9 Responses
Bija dikti smuki. Zane malacis!!!
Forši – man arī patīka. Īpaši, ka Zane komentē, kas apkārt notiek. Vairāk tā. :)
Kā veicas ar sižetu par ēdamajiem? Ko ēdat – kā izskatās trauki, kā servē utjp.
Man likās, ka dakšiņa, nazis un šķīvji visā pasaulē izskatās +/- vienādi, bet nu mēs noteikti sagādāsim bildes ar vietējiem traukiem. :) Bet jā, jaunais formāts ar runāšanu pa virsu arī mums ir iepaticies un ja es varēšu pielauzt Zani uz runāšanu, tad tā būs arī turpmāk un vēl vairāk un plašāk.
Man arī patika
Un kā ar putekļiem? Izskatījās, ka ceļš vietām dubļains? Vai tad vēl tagad lietus līst?
Putekļu ļoti daudz un visu laiku, bet dubļi tikai kādus 2-3 kilometrus, kur bija nolijis lietus.
Riktīgi forši! Kaut kā ļoti interesanti viss kopā, tā, ka nemaz nepamanīju, kā tās astoņas video minūtes pagāja. Prieks, ka jūs tik aktīvi ceļojat un pētat valsti, kurā dzīvojat. (tas tā – aizdomājoties par to, cik bieži slinki esam apskatīt to, kas ir mums tuvumā arī tepat LV)
Jā, Latvijā mēs vairāk braucām pa upi nevis gar :) Zinu, ka tas teorētiski ir iespējams, bet vēl neesam tikuši līdz mēģināšanai. Labprāt pabrauktu ar kanoe/kajaku pa Kambodžas upēm :)
Šausmīgi forši skatīties un lasīt, aizmirsās uz brīdi pat, ka aiz loga te dziļa ziema :)