Manas pārdomas brīvā (juceklīgā) veidā par to, kas notiek ar blogiem Latvijā.

Vēsturei:

• pods.lv – Gemius 2012.gada Latvijas blogu Top 10
• krizdabz.lv – Gemius pētījums: krizdabz.lv – viens no lasītākajiem blogiem Latvijā
• mosties.org – Kur ir Latvijas blogosfēra II
• 7guru.lv – Latvijā populārākais Kristapa Skuteļa blogs krizdabz.lv

Laikam tālāk var pat nelasīt, visu visskaidrāk un precīzāk var saprast izlasot mosties.org

Es skatos uz blogiem, kas ir topā un redzu vairākus labus blogus, kur ar saturu viss ir kārtībā, bet tas neatspoguļojas apmeklējumā. Man ir žēl blogu autorus, kas iegulda darbu, laiku un enerģiju un viņu apmeklējums ir salīdzinoši niecīgs.

Ja ieguldītais laiks un “atdeve” būtu tieši saistīta, tad nebūtu runas. Sliņķiem būtu maz lasītāju, bet čaklos gāztu apkārt.

Uz ātru roku, kā piemēru var ņemt topā redzamos kino.kults.lv un pirmareize.lv, kur čaļi jau labu laiku kārtīgi strādā un raksta, bet es pat nevaru iedomāties, cik ilgam laikam būtu jāpaiet, lai viņu lasītāju skaits sasniegtu kaut vai krizdabz.lv līmeni. Patīkams pārsteigums ir par mosties.org lasītājiem, labi, ka ir, kas lasa un spēj novērtēt.

Uzskatu, ka gandrīz visi blogi, kas redzami topā ir pelnījuši tam skaitlim galā vismaz vienu nulli. Es neticu, ka Latvijā ir tikai 9000 cilvēku, kam interesē tehnoloģijas. Vai tiešām griesti ir tik zemi? Labi, arī 90 000 mēs mūsu mazajā valstī savākt nevarēsim. Bet ja tehnoloģiju nozarē strādā un izglītojas X cilvēki, tad nebūtu daudz prasīts, lai katrs 4 interesētos, ko raksta spilgtākais tehnoloģiju blogs valstī. Tāpat es neticu kino joma ir interesanta tikai 2000 cilvēkiem, tad jau kinoteātri būtu bankrotējuši.

Es domāju, ka viegli var redzēt, ka blogu topā dominē tehnoloģiju blogi, kas arī varētu būt atbilde uz jautājumu, kāpēc blogu štelle nevirzās uz priekšu – tāpēc, ka blogi Latvijā joprojām tiek asociēti ar kaut ko tehnoloģiski mistisku un nesaprotamu. Masas šajā lauciņā joprojām ir neizglītotas un nemaz nezin, ka tur kaut kur ārā aiz biezā draugiem.lv galeriju mūra ir blogi, kuri raksta par foršām un interesantām lietām. (Un uz katru foršo blogu ir 10 štruntīgie, bet tas jau ir cits stāsts.)

Tāpēc tas, ko es ieteiktu visiem tiem 2-3 blogeriem, uz kuriem tas attiecas un tiem dažiem PR un reklāmas cilvēkiem, kas regulāri sūta savus epastus ar lūgumiem pārpublicēt viņu “foršos” jaunumus – ja reiz jūs esat vienojušies, ka produkts Ž nonāk blogā X, parūpējieties par to, lai arī citos jūsu reklāmas kanālos nonāktu ziņa, ka “par mūsu superduper produktu Ž var lasīt tādā un šitādā blogā.” Ja reiz jūs gribat labumu no bloga, tad padomājiet kā šo situāciju padarīt visiem vienlīdz izdevīgu.

Un vēl pavērojiet Latvijas interneta kultūru un paradumus. Cilvēki šajā valstī ņemas ar blogošanu jau 5 gadus, daži pat vairāk, un tad uzmetam acis uz blogu “topu” un attopamies. Tie švakie skaitļi un apjomi ir nevis bēdīgs iznākums sliktai saimniekošanai, bet gan pavisam dabisks un normāls rezultāts. Mēs gribam neiespējamo, lai blogi kļūst par populāru masu “produktu,” bet tas nav iespējams, jo blogs nav pareizais instruments. Pasaulē ir izņēmumi, kad no blogiem ir izauguši kārtīgi masu mediji, bet tāpēc jau tos sauc par izņēmumiem. Tomēr, kas gan zina, kas notiktu, ja kāds paņemtu šos 10 blogus, ieliktu vienā telpā un izveidotu megaportālu ar kurpju, kino un tehnoloģiju sadaļām?

Paliek vēl viena blogeru grupa, kas blogos tālāk savā nodabā ar saviem 100 lasītājiem un jutīsies labi tāpat vien, jo ne jau topā tā sāls.