Viesturs Ķerus Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs savā blogā vkerus.blogspot.com aprakstījis, kas notiek ar Latvijas mežiem.
Cik nu es izlobīju tad būtībā mums ar mežiem visos rādītājos ir ok, ja neskaita vienu rādītāju, kas galīgi nav ok – t.i. ir krietni pieaugusi mežu fragmentācija. Bet šim vienam rādītājam, kas ir krietni pieaudzis nav doti skaitļi, kāds ir fragmentācijas stāvoklis uz šo brīdi. (Varbūt meži ir krietni kļuvuši krietni fragmentārāki, bet beigās skatoties situācija tomēr labāka kā citur Eiropā?) Katrā ziņā es jau sagatavojos lasīt, par to, cik viss ir slikti un briesmīgi, bet izlasot rakstu kļuva skaidrs, ka nemaz tik slikti nav, kā parasti visi cenšas mālēt.
Lai iepazītos ar situāciju iesaku izlasīt visu rakstu – Cirvja ēnā: Latvijas meži Eiropas kontekstā. Man situācija neliekas tik depresīva, kā to cenšas pasniegt Viesturs Ķerus, bet droši vien būs jāuzticas speciālista viedoklim:
Un ko no tā visa varam secināt? Pirmkārt jau to, ka neesam tik īpaši, kā mums gribētos domāt. Ne vecu, ne dabisku mežu netrūkst arī citur Eiropā. Turklāt rādītājiem, ar kuriem it kā varam lepoties (samērā liels vecu un dabisku mežu īpatsvars, daudz mirušās koksnes), ņemot vērā pašreizējās tendences Latvijas mežu apsaimniekošanā, nav paredzams ilgi saglabāties pašreizējā līmenī. Arī savus dabiskās izcelsmes mežus esam spējuši samākslot tik tālu, ka īpaši aizsargājamu meža biotopu platības uz Latvijas mežainuma fona ir niecīgas, bet mežus kopumā turpinām ar kailcirtēm graizīt mazos gabaliņos. Varam vienīgi mierināt sevi ar domu, ka kailcirtes arī ir mežs.
Viesturs Ķerus Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs
5 Responses
Nu arī Ķerus tai fragmentācijai pārskrējis pāri tikai pieminot. Fragmentācija esot nāvējoša “virknei augu un dzīvnieku sugu”, bet ja tādus lozungus izsaka, tad to vajag pamatot, nosaukt sugas kaut vai.
nu paklau, jebkurai sugai, kuras areāls ir lielāks par meža nogabalu.
Teiksim tā – varbūt tev arī ir ferrrari, bet ja tas ar motorzāģi sazāģēts gabalos, no viņa nekāda labuma nav :) Dzīvniekiem vajag pārvietoties, un … vispār tas rakstā ir paskaidrots.
normi, nosauc, lūdzu, kaut vienu Latvijas dzīvnieku sugu, kurai ir pamatota nepieciešamība pēc lielām vienlaidu meža platībām. Pačukstēšu priekšā – tādu nevarēsi nosaukt, jo mums tādu īsti nav. Nu, ja vien tā ļoti piekasīgi nepieiesi tai lietai.
Sveicināti! Miks būs mani mazliet pārpratis. Mans mērķis noteikti nebija parādīt, ka situācija ir depresīva. Lielos vilcienos gribēju teikt tikai to, ka Latvija nav tik unikāla, kā mums gribas domāt. Gribu arī piebilst, ka nevienam viedoklim nevajag uzticēties tikai tāpēc, ka viedokļa izteicējs ir “speciālists”. Runājot par fragmentāciju, Normis ir piedāvājis ļoti elegantu piemēru (par Ferrari). Turklāt, gluži tāpat kā Ferrari sazāģēšana visticamāk nebūs nāvējoša tā īpašniekam, arī mežu fragmentācija tiešā veidā nav “nāvējoša” nevienai augu vai dzīvnieku sugai (arī visu Latvijas mežu nociršana nenozīmētu, ka mums apkārt mētāsies beigti melnie stārķi). Jebkurā gadījumā pieņemu zināšanai, ka šis aspekts vēl jāpaskaidro sīkāk, un mēģināšu atrast laiku tam veltīt kādu no turpmākajiem rakstiem.