Atskatoties atpakaļ es domāju, ka mūsu brīvdienas Koh Mak bija vienas no jaukākajām, kādas mums bijušas par spīti tam, ka spēcīgi iedegām un kādu nedēļu nācās izvairīties no saules un slapstīties pa ēnām kā tādiem vampīriem.

Tagad, kad esam pavadījuši laiku vairākās Taizemes salās, Koh Mak joprojām šķiet ideāla vieta, kur izbaudīt gardas jūras veltes, siltas vasaras dienas, snorkelēšanu, braukāšanu ar mocīšiem un vispārēju mieru un klusumu. Ir visas iespējas nodarboties ar kajakošanu, tomēr mēs jau bijām paspējuši tā nodegt, ka nācās šo izklaidi izlaist.

Nereti mēs spējām atrast pludmales, kurās bijām vieni paši. Plaši smilšu klājumi, skaties tālāk jūrā, tur pilns ar nelielām salām. Ūdens caurspīdīgs, gar kājām aizzib mazu zivtiņu bari.

Gardus ēdienus var nobaudīt gan viesnīcās, gan mazajos restorānos, kas izvietoti uz salas galvenās ielas. Mums īpaši iepatikās divi nelieli restorāni, kuru īpašnieki ir spilgti personāži no Eiropas. Jāatceras, ka viss notiek uz nelielas salas tāpēc īpašnieki vienlaikus ir arī šefpavāri un viesmīļi – viss vienā personā. Viņi ir izvēlējušies aizbēgt no sakārtotības un ierobežojošajiem likumiem.

Viens restorāna īpašnieks, ja nemaldos ir vācietis, kurš agrāk strādājis restorānā Spānijā. Koh Mak salā viņš atvēris picēriju, kurā pasniedz burvīgas picas un vietējās jūras veltes. Vakaros viņš protams, viens vairs netiek galā, tāpēc par pavāru piestrādā niršanas instruktors no Vācijas, kura pamata profesija ir šefpavārs, bet Taizemē viņš strādā pie tā, lai regulāri nirtu un savāktu noteiktas zemūdens stundas, kas nepieciešamas sertifikāta iegūšanai. Viņam jau ir virkne sertifikātu, tomēr plānos ir iegūt visus iespējamos, lai varētu pilnvērtīgi nirt visos apstākļos, kopā ar draudzeni, kurai galvenais hobijs esot zemūdens pētniecība un fotogrāfija, cik atceros, diezgan nopietnā līmenī.

Otrs šefpavārs ir no Austrijas un atbilst visiem mūsu stereotipiem par kārtīgu austrieti, svarcēlāju/muskuļu audzētāju, kuram garšo labi steiki. Viņš ir pamatīgas miesas būves vīrs, kas apprecējies ar taizemieti un restorānā pasniedz klasiskus ēdienus no Austrijas, kas pielāgoti taizemiešu garšas izpratnei. Lai uzturētu sevi formā, viņš ir iekārtojis nelielu svaru zāli, kura pieejama arī salas apmeklētājiem. Arī ēdienkarte ir pielāgota muskuļu audzētāju vēlmēm un tur ir sastopami dažādi proteīnu dzērieni un citas tādas lietas.

Ar šādām mašīnām, kurās ir dīzeļa ģeneratori tiek ražota elektrība visai salai, cik saprotu, kādas 2-3 vienmēr ir iedarbinātas un vēl 2 stāv rezervē.

Telefonu būdiņas var atrast pavisam negaidītās vietās.

Geokešs rokā!

Salas labākais jūras velšu restorāns, kur īsos kursos iespējams apgūt taizemiešu ēdiena gatavošanas pamatus.

Naktī braucot pamanījām, ka visi dzungļi un gumijkoku audzes ir pilnas ar jāņtārpiņiem. Kamēr tiku līdz kamerai, vairums kukaiņu jau bija savas gaismas izslēguši. Apskatei piedāvāju vienīgo kadru, kas “sanāca.”

No Trat (Taizeme) līdz Kambožas robežai 90 kilometrus braucām ar šo “taksometru.”

Vēl viens kadrs ar “taksi” – gandrīz jau atpakaļ Kambodžā.

Tipiski kadri no Kambodžas. Šādi uz/no darba tiek pārvietotas meitenes, kas strādā šūšanas fabrikās, kurās ražo praktiski visus tavus iemīļotos zīmolus, sākot ar Nike, Adidas, H&M, Zara, Mango utt. Tas, ka visu ražo Ķīnā vairs nav patiesi, jo ražot drēbes Kambodžā esot vēl lētāk, paskaties, ko saka birka, kas ir uz tava apģērba. Domāju, ka visiem jaunajiem Latvijas modes dizaineriem šis būtu “labs” biznesa modelis, savus dizainus dod ražošanai šeit, lai peļņa būtu vēl lielāka – mierīgi varēsiet 2$ drēbes pārdot par 100 Ls.