Latvijā esam jau gandrīz 6 nedēļas. Tūlīt braucam atpakaļ uz Kambodžu (jau esam te), bet gribējām ar labu vārdu pieminēt foršus uzņēmumus, kuri ir pamanījušies mums iepatikties ar laipnu un izpalīdzīgu apkalpošanu. Tos, kas nekādi nav izcēlušies nepieminēsim, bet pa kādam vārdam tiks arī tiem uzņēmumiem, kuri mums ir sagādājuši ne to pašu labāko pieredzi.
Ja kāds jautā, kāpēc šis ir nepieciešams, tad laikam ir vērts piebilst, ka laba apkalpošana Latvijā vēljoprojām nav kļuvusi par normu. Pavisam viegli ir sastapt cilvēkus, kas apkalpojošajā sfērā ir pilnīgi nulles un kuru dēļ var viegli sabojāt savu noskaņojumu.
Sāksim, bez pārsteigumiem, ar Statoil, tas mums vienmēr ir paticis un domāju, ka piekritīsiet, ka viņu darbinieki gandrīz vienmēr ir par vienu pakāpi labākā noskaņojumā par jums pašiem. Pat ja ir redzams, ka ir darba dienas beigas un tūlīt bode tiks slēgta darbinieks bija atsaucīgs, prata pajokot un viss bija forši. Braukājām apkārt ļoti daudz un laba apkalpošana šim uzņēmumam ir gandrīz visās, pat nomaļākajās Latvijas vietās. Nezinu, kādas piemaksas tiek piesolītas, kādi kursi tiek izieti vai kādas neatļautās vielas lieto darbinieki, bet tas acīmredzami strādā.
LMT saskarsme bija ļoti patīkama un īsa, jo viņi ļoti ātri atrisināja gan manus gan Zanes jautājumus – jauna SIM karte Kambodžā aizmirstās vietā, jauna 3G SIM priekš iPada utt. Sajutu, ko nozīmē tas, ka tiek pēc iespējas mazāk tērēts klienta laiks un tu saņem pēc kā nāci un vari doties tālāk.
Mazliet nepatīkama pieredze sanāca ar Biti, kuras telefonpārdevēja centās ietirgot, ko tādu, ko es droši vien lietošu, kad būšu atpakaļ LV uz pilnu laiku, bet, kas man tagad īsti nav nepieciešams. Nepatīkama tādēļ, ka man vienkārši nepatīk cilvēki, kas piezvana no zila gaisa un sāk, ko piedāvāt. Ja vien es pats neesmu uzprasījies uz telefona zvanu, tad es neredzu ne mazāko iemeslu, kāpēc man nevarēja atsūtīt foršu epastu kuru es vai nu izlasītu vai ieliktu spama mapē. Principā nepatīk, ka man zvana un kaut ko piedāvā bez brīdinājuma. Izņēmuma gadījumi varētu būt, ja cilvēks uzreiz ķeras pie lietas un piedāvājums, man tiešām ir nepieciešams, bet es nespēju iedomāties pārāk daudzus šādus gadījumus. Precīzāk, es atceros apmēram vienu – IR.lv, kas zvanīja un atgādināja, ka ir iespēja pagarināt žurnālu uz tālākiem mēnešiem.
SEB un Swedbank slimo ar vienām un tām pašām kaitēm. Milzīgi garas rindas, kas ir kaitinošas un kuras tiek uztvertas par normālu parādību. Ir pienācis laiks to uzlabot, var sākt ar to atvainošanos, ja viņi redz, ka cilvēks ir nogaidījis vairāk kā 10 minūtes sava laika. Var dot bezmaksas kafijas kuponus vai Laimas šokolādi vai vienalga, ko citu, lai mīkstinātu šo pieredzi. Un tālāk jau protams, jāskatās, vai ir iespējams rindu jautājumu risināt ar tehnoloģiju palīdzību. Piemēram, aplikācijā iestrādāt funkciju, kas parāda 5 tuvākās filiāles un vidējo gaidīšanas laiku katrā no tām. Tālāk noderētu iespēja “izņemt” numuru telefonā, lai varētu sekot līdzi rindai kamēr tiek staigāts pa apkārtējiem veikaliem utt. Kad jau rinda sagaidīta viss ir kārtībā. Swedbankā cilvēki ir laipni, bet SEB bankā it īpaši izpalīdzīgi.
Zane piebilst: no četrām reizēm, kad apmeklēju Swedbanku, priecīga par jauku attieksmi biju tieši vienā. Pat pēc lielas gaidīšanas rindā, darbinieki uz maniem jautājumiem atbildēja – bet jums tas taču tas būtu jāzina, kad paši īsti nezināja atbildes uz maniem jautājumiem. Bēdīgi. Labi, ka tā veiksmīgā tikšanās bija pēdējā – tā teikt, šķīrāmies uz labas nots :) Toties telefoniskā un rakstiskā veidā viss lieliski.
VID precīzāk Tukuma VID nodaļas darbinieki šķiet ir izgājuši kādu īpašu kursu kurā viņiem ir apmācīta attieksme pret cilvēkiem, kas no nodokļiem nesaprot ne nieka. Sajutos ļoti labi – visu izskaidroja, atbildēja uz visiem maniem muļķīgajiem jautājumiem un beigu beigās palīdzēja saņemt no valsts kases pietiekami pieklājīgu summu. Protams, škrobe ir uz pašu valsti un tās likumiem, jo ir dīvaina situācija, ka es varu būt parādā valstij un man tiek skaitīti soda procenti, bet pati valsts gan man nemaksā nekādus procentus par man nepiešķirtajām naudām, kas tās kasē stāvējušas jau gandrīz divus gadus.
Sportland trāpījas ekselents darbinieks, kas ar entuziasmu izskaidroja, ko iesākt ar lietus jakām un pat ieteica paskatīties, ko piedāvā konkurenti. Pārāk bieži tur neeju, bet nākamreiz, ja būs vajadzība garām noteikti nepaiešu.
Zane piebilst: nekādā gadījumā nevar aizmirst arī par Mobilly. To lietojam stāvvietu aktivizēšanai, un visās reizēs, kad sanāca parunāt telefoniski ar kādu no Mobilly darbiniekiem, attieksme bija laipna, pretīmnākoša un efektīva.
One Response
Vēl kaitinošāk par telefona zvaniem ir cilvēki, kas atvelkas līdz tavām durvīm un mēģina tev iesmērēt kaut kādu mobilo sakaru plānu. Pēdējā gada laikā pie manis gan LMT, gan TELE2 rekrūši ir bijuši, un abi pat pēc pieciem “Nē, paldies, es esmu apmierināts ar pašreizējo plānu.” nevēlējās doties prom. Bez maz vai ar slotu bija jādzen prom. Pat Jehovas liecinieki nebija tik uzbāzīgi kā šie.