Šodien biju mazliet trakā velobraucienā.
Vienam no mūsu grupas braucējiem uz pusēm pārlūza tā smalkā detaļa, kas pārslēdz ātrumus. Khmeru meistari pārtaisīja velo, lai tam būtu 1 ātrums. Ķēde tika saīsināta un varējām turpināt ceļu. Protams, bez pareizajiem instrumentiem ķēde izturēja vidēji 7 kilometrus. 5 reizes stājāmies un labojām ķēdi. Braucām ar 3 prāmjiem. Pāri diviem tiltiem un pāri divām salām. Ļoti daudz stājāmies, bet trāpījām arī kārtīgos brikšņos. Pa ceļam mūs kārtīgi pacienāja ar augļiem un khmeru saldumiem. Pie beigām sataisījām pikniku khmeru stilā – pie upes un ar zvilnēšanu šūpuļtīklos.
Pirmā “labošana.” Šeit var redzēt, ka ātrumu pārslēdzējs vienkārši pārlūza uz pusēm.
Kavēju laiku vērojot ielu.
Pa ceļam uz vienu no salām.
Kadrs no “prāmja.”
Atkal esam apstājušies, lai salabotu saplīsušo ķēdi.
Ikdienas kadrs, kādu var redzēt katrā velobraucienā.
Vietējie, protams, pārsvarā pārvietojas ar pavisam vienkāršiem velosipēdiem.
Deivs, Zanes kolēģes vīrs, kuru esmu nolēmis pievērst velobraucieniem. Pirmajā reizē izcīnījāmies cauri dubļiem, bija grūti, bet šoreiz jau gāja krietni labāk.
2 Responses
Vietējie pārvietojas ar vienkāršiem velosipēdiem, tāpēc arī viņiem nekas neplīst. :D Kamēr jūsu “kalnu” riteņi pat līdz kalnam netiek :D
:) nu tie kaudzē samestie vietējie veļuki ir tie, kas gaida rindā uz labošanu, bet droši vien, ka tā jau ir, ka tie vietējie rumaki ir vienkāršāki un ar mazāku iespēju, ka kaut kas saplīsīs.