SimCity ir viena no tām spēlēm, kuru esmu spēlējis visās tās reinkarnācijās jau kopš iznāca pati pirmā spēles PC versija. Tāpēc es ar lielu sajūsmu gaidīju jaunāko Maxis radīto darbu. Ilgi gaidīju Mac versiju, (kuras iznākšanas datumu pārcēla un pārcēla) līdz beidzot neizturēju un uzstādīju Bootcamp, lai varētu darbināt spēli Windows vidē. Šodien visā pasaulē iznāk arī Mac versija, tāpēc nolēmu piefiksēt domas par iespaidīgo datorsimulāciju, kura nosaukta par datorspēli.

EA paspārnē radītajai spēle jau no paša sākuma negāja viegli, lai iekarotu spēlētāju sirdis un cietos diskus – tam par iemeslu bija spēles veidotāju noteiktais ierobežojums, ka lai spēlētu ir jābūt aktīvam interneta pieslēgumam, un šis ierobežojums izraisīja milzīgu sašutuma vētru spēles kvēlāko fanu vidū. Galu galā SimCity būtība ir tajā, ka to spēlē vienatnē bez nekādas sasaistes ar apkārtējo pasauli, jo katra spēlētāja pilsēta ir viņa paša izveidota valstība, kurā noteicējs ir tikai pats spēlētājs. Par labu nenāca arī tas, ka serveri sākumā neturējas slodzes un spēlētājiem bija grūtības pieslēgties un spēlēt šo spēli.

Tālāk nāca atklāsme, ka pilsētas laukumi ir ierobežotā izmērā. Atklājās arī dažāda līmeņa kļūdas un nepilnības, kuras gan laika gaitā tika novērstas. Viena no lielākajām problēmām ar kuru sastopas gandrīz visi spēlētāji ir sastrēgumi uz virtuālajām ielām, kuri bieži vien uzvedās neparedzami un radās vietās, kur tiem nevajadzētu būt. Šobrīd līdz ar jaunāko – septīto spēles atjauninājumu satiksmes problēmas šķiet atrisinājušās un spēle nonāks arī Mac lietotāju rīcībā. Izstrādātāji sola aizvien jaunus labojumus un tie tiešām iznāk samērā regulāri, tāpēc ja kādam bija aizspriedumi par šo spēli tās iznākšanas brīdī, tad ieteiktu pārdomāt vai nav īstais brīdis pieslēgties un dod SimCity otru iespēju sevi pierādīt.

Kāpēc es esmu tādā sajūsmā?

Viens no iemesliem, kāpēc es gribu šo spēli kārtīgi saslavēt ir tās simulācijas dzinējs – Glassbox (tas nav tik spēcīgs kā gribētos, tas nav bez kļūdām, bet tas tik un tā ir, kas neredzēts datorspēļu pasaulē).

Īsumā, tas nozīmē, ka viss, kas redzams spēlē ir tiešas spēlētāja rīcības sekas – ja tu izvēlies izpumpēt visus pazemes ūdens krājumus, “lūdzu!” tavai pilsētais beigsies ūdens, un tava atomelektrostacija būs jāslēdz, jo bez ūdens tā nespēj darboties, ja tu elektrību ražo ar oglēm vai naftu, tad rodas gaisa piesārņojums, kas ietekmē iedzīvotāju veselību, kā arī vienā brīdī ogles/nafta/rūda vienkārši izsīkst, jo tā visa ir pārdota, pārvērsta elektrībā un gaisa un augsnes piesārņojumā. Ja tev ir liels rūpnīcu rajons, tad ceļā uz to veidojas sastrēgumi un nevis tāpēc, ka kāds ir uzprogramējis sastrēguma animāciju, bet tāpēc, ka katram spēles objektam ir savs uzdevums, katram darbiniekam ir jānokļūst līdz darbavietai, lai rūpnīca varētu darboties un ražot preces, kas nepieciešamas veikaliem. Varbūt, ka paskaidroju ne īpaši skaidri, bet ceru, ka sapratāt – ekrānā redzamais nav tikai smukas ēkas un sastrēgušas ielas – viss, kas notiek, notiek ar iemeslu.

Visus simulācijas iemeslus un datus spēle attēlo tur pat, kur notiek spēles darbība – pilsētā. Ir palikušas tikai dažas tabulas un pīrāgu grafiki, praktiski visi spēles datu slāņi (vismaz 30, ja pareizi saskaitīju) tiek attēloti dzīvā vidē, turklāt noformējumi ir tik pat informējoši un noderīgi, cik tie ir vizuāli skaisti. Datu kartes nav tikai jūsmošanai, spēles gaitā tās nākas izmantot diezgan bieži, jo parādītie dati palīdz saprast, kas tieši notiek pilsētā un ko darīt, lai situāciju uzlabotu.

Bildes, no Design Centric Simcity, čalis, kas ļoti rūpīgi veido pilsētas, kuru visa būtība ir izskatīties skaisti. Te arī video:

Īsumā

Jaunā SimCity ir lieliska spēle, tai piemīt vairākas nepilnības, bet tās netraucē baudīt pilsētas plānošanas un būvēšanas priekus. Ja vēl neesi to apsvēris, es noteikti ieteiktu gan rūdītie faniem, gan tiem, kam šī būs pirmā SimCity pieredze.