Pavisam nemanot ir pagājis 2019. gads un man ir izdevies doties gana daudzos skrējienos.

Kopumā šajā gadā esmu noskrējis vairāk kā 1620 kilometrus. Varbūt liekas daudz, bet tas ir tikai mazliet vairāk kā 30 km nedēļā. Būtu labi, ja nākamajā gadā izdotos noskriet vismaz 2000 kilometrus. Kopumā 139 skrējieni, ar kopējo kāpumu 20,4 km un laiks 163 stundas (gandrīz 7 dienas vai 20 astoņu stundu darba dienas).

Gada laikā esmu sasniedzis vairākus “rekordus,” kas svarīgi man pašam. Janvārī, kad sāku aktīvāku skriešanu, 10 kilometrus skrēju 1h 9 min. Šobrīd rekords ir 53:43. Pusmaratona neoficiālais rekords arī ir zem 2 stundām.

5km nav man pārāk tuva distance, pārāk bieži neskrienu, bet esmu priecīgs par 23:04. Varbūt 2020. gadā izdosies šo uzlabot.

Maratons laikam ir pārāk neprognozējams, lai tik īsā laikā tiktu pie iespaidīgiem rekordiem, bet arī šo gribētos nākamajā gadā uzlabot. Šobrīd 4:35:59.

2020. gads

Nākamajā gadā gribētos skriet biežāk, kā arī vairāk skriet pa takām un pakalniem, lai uzlabotu izturību. Papildus tam, gribas biežāk doties garākos skrējienos virs 20 un 30 kilometriem.

+ strava parādīja arī velo statistiku, bet tur nav nekā pārāk interesanta, jo gandrīz visi braucieni ir vedot meitu uz/no bērnudārza. Kopumā nobraukti 2120 kilometri ar kopējo kāpumu virs 42 kilometriem (esmu vairāk kā 11 reizes uzbraucis Fudzi vulkānā vai gandrīz 5 reizes uzbraucis Everestā). + noteikti jāņem vērā, ka mans ikdienas velo ir aprīkots ar elektromotoru, citādi būtu pārāk liela noņemšanās, lai tiktu augšā visos Yokohamas kalnos. Šobrīd nepieder neviens atpūtas velo braucamais, nākamajā gadā būs jāpapēta nomas iespējas un kādā brīdī jādodas izpētīt vietējās meža takas.