Gatavojoties Cēsu Eco Trail izskrēju savu garāko skrējienu.

Šis laikam skaitās pirmais īstais ultramaratons, jo backyard ultra bija pavisam tādos gabalos sadalīta. Lai nu kā tur būtu es ceru, ka pavisam drīz jau piedalīšos pavisam īstā ultramaratonā.

Sāku no Egļuciema autobusa pieturas. Izskrēju puspiecos rīta, lai saprastu, kādas sajūtas būs startējot Cēsīs. (Tagad gan starts pārcelts uz 6 no rīta.) Paspēju aizskriet līdz pludmalei kādu labu brīdi pirms saules lēkta.

Tālāk kārtīgs pludmales skrējiens. Bija cerības tikt pie kafijas Kauguros, bet biju pārāk agri – hesburgers un narvesens vēl nebija atvērušies. Tad pa trotuāru līdz Lapmežciemam. MC degvielas uzpildes stacijā tiku gan pie kafijas, gan svaigi ceptiem buljona pīrāgiem.

Līdz Ragaciema galam turpināju skriet pa trotuāru. Pie bākas pagrieziena ieskrēju mežā un turpināju mierīgā gaitā skriet pa takām. Un tālāk līdz Ķesterciemam mainīju attālumu no jūras, brīžiem biju pašā pludmalē, brīžiem sekoju kādai meža taciņai.

Kopumā esmu ļoti apmierināts, bija lēns un mierīgs skrējiens. Nekur īpaši nesteidzos. Pat nebija nevienas tulznas, beigās tik vienu sīku pamanīju, bet tā man nebija traucējusi. Enerģijas līmenis arī salīdzinoši labs. Biju saplānojis mazliet vairāk sporta želejas patērēt un tā arī būtu bijis pareizāk, bet kaut kā nebija apetītes. Cēsīs būs jācenšas vairāk sekot līdzi ēšanai, lai nav tā, ka vienā brīdī ir pilnīgs pagurums.