Mūsu ģimenei patīk Kamakura un apkārtējās mežu pastaigas.

Šoreiz pavisam īsa staigāšana, bet jau drīz gribas atgriezties uz kādu garāku gājienu.

Mums patīk sākt vienu staciju pirms “īstās” Kamakuras. Kita-Kamakurā izkāpjam un tad pa mazām ielām un kalnainām taciņām dodamies līdz centrālajai stacijai.
Kamakurā ir ļoti daudz tempļu. Tā kārtīgi izpētījuši esam ne vairāk kā piecus. Daudziem bieži ejam garām, bet pat nezinam, kas notiek tālāk aiz vārtiem. Būs jāsāk tempļu uzskaite un reizi pa reizei kāds jāizpēta.
Kā jau esmu minējis agrāk, bambusu birzīm man grūti paiet garām, gribas safotografēt.
Iela kļūst aizvien šaurāka, drīz jau būsim pie takas sākuma.
Šāds te konusiņš vēsta par takas sākumu.
Koki un saknes, beidzot var izskrieties un izkustēties.
Mūsu, vai pareizāk sakot Māras spēle ir tāda, ka tiek meklēts interesantākais, vieglākais vai grūtākais ceļš starp saknēm un klinšu bluķiem.
Ik pa brīdim var redzēt, ka esam pavisam tuvu pilsētai.
Gandrīz visās ielejās kāds dzīvo.
Atkal jau templis. Vienā šādā īsā gājienā sanāk iet garām (vai cauri) vismaz kādiem 3-4 tempļiem.
Šāds skats paveras nevis no smalka restorāna, vai japāņu tējnīcas, bet no Starbucks. Jāsaka gan, ka šis nav gluži parasts, te atrodamas visādas retās kafijas un pieejami arī visi interesantākie pagatavošanas veidi.
Filmiņu foto joprojām “dzīvs” :)