Pats sev sagatavoju foto un video izaicinājumu.

Laikā, kamēr Viesturs 2 stundas dzīvojas pa bērnu dārzu devos uz Motomachi ielu fotografēt un filmēt POV video.

Domāju, ka daudz, ko iemācījos. Novēroju, ka lieki notērēju laiku vairākās vietās gaidot kādu īpašu brīdi, kas tā arī nepienāca. Labākie kadri atradās esot kustībā no vienas vietas uz otru. Nākamajās reizēs centīšos vēl vairāk kustēties. Vēl sapratu, ka jāiemācās būt drosmīgākam, ja gribas tikt pie labām cilvēku bildēm. Bija pāris labi mirkļi, kur krustojumos būtu ticis pie interesantiem personāžiem, bet tur vajadzēja rīkoties zibenīgi, jo kamēr izdomāju labāko virzienu un saņēmos bildēšanai situācija jau sen bija mainījusies.

Kopumā tiku pie 37 kadriem, no kuriem lielākā daļa ir nelietojami. Droši vien kādi 7-8 ir cilvēkiem rādāmi, bet tādi kaut cik labi varētu būt divi ar pusi. Un tas tā dāsni vērtējot. Labākās bildes ir redzamas video un arī te zemāk lielākā izmērā. Pieliku klāt arī nesanākušās, lai var saprast, ko domāju ar nederīgām bildēm. Lai gan arī manas “derīgās” ir pavisam viduvējas, nekāds zelts šodien netika noķerts.

Vispirms biju pie maizīcas, kur atspīdumos meklēju kaut ko interesantu, bet tā arī netiku pie neviena lietojama kadra.

Pēc tam vēl neveiksmīgāk notērēju laiku pie Donkihotes akvārija, kur tā arī neizdevās iegūt kadru, kurā ir redzamas gan akvārija zivis, gan kāds garāmgājējs atspīdumā.

Pēc tam notriecu laiku stāvot stacijā, kur gaidīju kādu ekspresīvu siluetu, bet tā arī nesagaidīju.

Tad turpināju iet pa ielu un meklēt radošus atspīdumus vai foto cienīgus mirkļus. Labākais, ko atradu bija dienas pirmie sarkanie kadri. Kas paši par sevi nav necik ievērības cienīgi, bet izskatās labi, ja skatīti komplektā ar pārējiem dienas sarkanajiem kadriem, kurus atradīšu mazliet vēlāk.

Jo vairāk staigāju, jo vairāk pievērsos sarkanajai krāsai.

Trāpīju brīdī, kad no tuvējās skolas ārā plūda skolēnu straume.

Tad vēl daži sarkani kadri, kuri kā jau minēju ir skatāmi tikai komplektā ar citiem, jo bez konteksta ir nevērtīgi.

Te nu mēs nonākam pie dienas ķēriena. Ne jau tādā ziņā, ka šis būtu izcils kadrs, bet šis vienkārši ir labāks par pārējiem un daudz tuvāks tam, ko es iedomājos. Šādus un līdzīgus es gribētu atrast biežāk.

Kadrā redzams veikala vadītājs, kas tikko atslēdzis veikala durvis, lai uzsāktu darba dienu un tagad vēro, vai skatlogos saliktās mantas ir pietiekami glīti sakārtotas. Ja patīk rakstām lietas un papīrs, tad šis ir viens no labākajiem veikaliem Jokohamā, jo te ir visi iespējamie labumi nopērkami. Sākot no ikdienas pavisam lētām ikdienas pildspalvām, līdz traki dārgiem un skaistiem Šveicē ražotiem rakstāmrīkiem.

It kā jauka vieta, bet nekas nesanāca.

Te divi kadri, kur bija jābūt pacietīgākam, bet tam man nepietika laika. Man vienmēr patīk tie kadri ar krodziņiem, kur ir vienlaikus gaisma un tumsa. Vai nu ārā ir nakts un iekšā ir gaisma un ir redzama rosība, vai gaiša diena un tumša iekšpuse, kur labi izgaismots bārmenis. Nesagaidīju un bez cilvēka tur vairs nav nekā interesanta.

Vēl viens papildinājums sarkano foto komplektam:

Tieši pirms devos ar velo pakaļ Viesturam atradu divus lenķus, kur kārtīgi padomājot varētu sagaidīt kādu interesantu momentu. Tā vien šķiet, ka pie policijas iecirkņiem regulāri ir kāds, kam nepieciešami norādījumi, jo nesen jau līdzīgu kadru atradu citā pilsētas nostūrī.

Ja kāds šo lasa un tas kādam noder, man prieks, visādi citādi, šo sev atstāju šeit, kā atskaites punktu. Nākotnē vairāk enerģiju tērēšu, lai bildētu nevis lai izniekotu laiku montējot video :)