Miks Latvis

Asahina pastaiga Kamakurā

Jauna pastaiga un piedzīvojums Kamakurā.

Iepriekšējā reizē, kad šeit gājām pastaigāties mēs satikām onkulīšus, kas mums iedeva četras tējas pudeles. Šoreiz bijām sagatavojušies un devāmies mežā ar Latvijas šokolādi. Un mums kolosāli paveicās, ka viņus atkal satikām. Šoreiz viens no viņiem jau brauca ar mazo kravas mašīnu darbos un mūs ieraugot apstājās, lai atkal iedotu savus aukstos dzērienus. Tikām pie aukstas kafijas bundžiņu kaudzes. Un, protams, paspēju iedot arī Laimas šokolādes tāfelītes.

No rīta meklējam taksi, lai tiktu līdz stacijai. Priecājos par mūsu skaisto ielu.

Necik tālu neesam tikuši, bet jau pirmā uzkodu pauze takas malā.

Pie tempļa satiekam “plēsīgo putnu,” mežā tikai priecājamies, bet tālāk pie Kamakuras jūras šie ir neganti čiepēji un no rokām ir gatavi izraut jebkuru ēdienu.

Par čūsku neesmu līdz galam drošs, bet liekas, ka šī ir viena no japāņu žurku čūskām. Tātad, salīdzinoši nekaitīga. Ja vien pareizi esmu to atpazinis.

Slapjš un slidens pat sausās dienās, jo visu laiku tek dažādi mazi avotiņi. Jāiet uzmanīgi.

Man atgādina balodi.

Latvijā šos var manīt tik reti, ka ieraugot jebkur citur es metos čamdīt, bildēt un parādīt bērniem.