Piparkūku cepšana vienmēr ir bijusi kosmiska komiska padarīšana it īpaši, ja pieredze ir gaužām maza un gribēšana liela. Visādas domas rosās pa galvu. Gribas sacept sazin ko. Piparkūku cilvēku dabiskā lielumā? Visu piparkūku piparkūku? Vienmēr gadās tā, ka pietrūkst ideju vai arī tehniskās iespējas ir gaužām mazas. Taču šoreiz viss būs citādi!

Kad apvienojas trīs radoši neprātīgas galvas, tad par ideju trūkumu nevar sūdzēties (visas paliek aizkadrā). Rodas vēl neprātīgāki piparkūku produkti nekā tad, ja.. nekā tad ja tos būtu cepis.. es viens pats.

OK pie lietas. Cepām piparkūkas. Tās piedega, jo nemācējām rīkoties ar to pretīgo gāzes plīti. Rezultātā bija zili dūmi un interesantas smaržas visā dzīvoklī. Tālāk ir dažas bildes no procesa, ciepiena un rezultāta. Lieki teikt, ka gandrīz viss, kas iegāja krāsnī arā no tās iznāca pilnīgi citā krāsā. Morāle? Treniņš, treniņš un vēlvienreiz treniņš. (Cerams, ka nākamais cepiens būs labāks) Veiksmi arī jums piparkūku cepšanā!

P.S. Kāds varētu pateikt ideālo temperatūru un laika posmu, kurā cepināt piparkūkas?

Lūks un viņa tēvs cīnās uz dzīvību un nāvi, bet nezina, ka tūlīt abi metīsies liesmojošās ugunīs.

pagaidām viss ir skaisti

pilnīgākā bēdu leja

abi divi ir pabijuši vulkānā un iznākuši ārā gaužām melni

grand finale: varam redzēt dažādas tematiskās piparkūkas tajā skaitā ir arī vista, govs, aita, zaķis no mugurpuses un Betmens. u.c. sliktas lietas