Parasti neesmu no tiem, kas izvirza dižus mērķus, kur nu vēl publiski, bet šoreiz gribētos sarakstīt dažas lietas, lai tās nostiprinātos atmiņā visa gada garumā.
Šogad gribētos:
- cītīgāk mācīties khmeru valodu
- izlasīt vismaz 24 grāmatas (kā nekā esmu ticis pie Kindle touch)
- biežāk rakstīt par mūsu ikdienas dzīvi Kambodžā
- biežāk fotografēt (jāatceras nēsāt līdzi iPhone vai kādu citu mazizmēra kameru)
- biežāk doties velo braucienos (vismaz 2 reizes mēnesī, ideālā gadījumā 4)
- biežāk aizbraukt līdz parkam un skriet (vismaz 1 reizi nedēļā, ideālā gadījumā 2 reizes nedēļā)
- izmēģināt olimpisko baseinu un ja viss būs ok, jāmēģina biežāk doties peldēt (te gan pat viena reize jau skaitīsies, jo pagājušajā gadā neesmu nopietni peldējies) (vismaz viena pelde nedēļā)
- iegūt niršanas sertifikātu
- doties kādā garākā un nopietnākā izbraucienā ar velo, moto vai auto
- apceļot vismaz vienu jaunu Āzijas vai Eiropas valsti
- iemācīties iOS aplikāciju izstrādes pamatus (esmu jau skatījies dažas lekcijas un ticis līdz “Hello world,” bet ar to ir krietni par maz) (būtu lieliski, ja mācību procesa beigās varētu izveidot vienu īstu aplikāciju/spēli, kuru varētu publiskot arī App store)
noteikti ir vēl, kas pieminēšanas vērts, kas jau ir piemirsies, varbūt šo sarakstu vēl laika gaitā papildināšu.
Uguņošana Vjetnamā, Hočiminā. Šis bija jau otrais jaunais gads pēc kārtas, kuru sagaidīju Vjetnamā.
3 Responses
Mērķiem jābūt mērāmiem un konkrētiem, ja Tu gribi lai no plānošanas būtu jēga.
“Biežāk” un “vairāk” šeit neder. Tavu apņemšanos pārfrāzējot vajadzētu teikt, piem.:
“Uztaisīšu vismaz 10 fotouzņēmumus nedēļā” (dienā, stundā…)
Pretējā gadījumā nav kritēriju, lai darbotos T.O.T.E modelis… ( http://en.wikipedia.org/wiki/T.O.T.E. )
:)
Šķiet, ka tev ir taisnība. Pielabošu mērķus, lai būtu mazliet precīzāki, no otras puses man parasti šādos gadījumos sanāk izvirzīt pārāk grūtus mērķus un tad vispār noignorēt, jo “tāpat jau nesanāks.”
Hm, man liekas, ka mēs bišķiņ nepareizi (rietumu pasaules izpratnē vai arī šo te plānošanas instrumentu izpratnē) saprotam mērķus. Mums (pieņemu, ka arī Tev) no padomju laikieem ir iedzīts, ka “mērķis” un “plāns” ir kaut kas absolūti garantēti izpildāms. Ja neizpilda – galva nost. Interesanti, ka man par šāda tipa mērķu (plānu) tēmu nācās sastrādāties ar ārzemniekiem, un viņi ar to saprot mazliet citādāku jēdzienu. Viņi saka: ja neizdevās (negribēji) realizēt, tādad: 1) vai nu Tev nav motivācijas; 2) vai mērķa sasniegšana nebija nepieciešama, 3) vidē kaut kas ir mainījies un mērķis ir jāprecizē, 4) ir kāds cits iemesls (svarīgi saprast kāds).
Realitātē tas, ko viņi saprot ar plāvu vai mērķi latviski ir pietuvināms jēdzienam “sapnis”. Kādu sapni Tu vēlies realizēt šogad? Bet lai neaizietu pilnīgā fantāzijā: sasniedzamu, mērāmu, reālu (lai arī varbūt grūtu). Ja gribi, tomēr kaut kā bet nesanāk, palīdz T.O.T.E. Ja arī nesanāk – varbūt jāprecizē (jāpalabo) mērķis?
Tādā veidā var pāriet uz vairāk vai mazāk kontrolējamu savu dzīvi – ne tikai pa straumi lejup :)
P.S. protams, arī viņiem (tiem, ar kuriem runāju) ir “dzelžainie” plāni un mērķi, kurus izpildīt vajag. Bet tas nav Tavs gadījums (tur augšā)…