Vakar, pirmo reizi mūžā devos Remberģu mežā ar karti, jauniegādātu pirksta kompasu, identu, lielu gribēšanu un mazu saprašanu.
Sacensības orientēšanās sportā notiek vairākās grupās. Vīriešiem no 21 gada vecuma ir A, B, C un E grupas. E ir elites grupa, C grupa ir iesācējiem, A ir nopietniem skrējējiem un B grupa ir tiem, kas nav iesācēji un skrien ne pirmo gadu.
Es Sidžas pamudināts, piereģistrēju numuru V21B grupā, viņa apgalvoja, ka nav ko niekoties un ņemties ar iesācēju grupām: “Ja skrien, tad skrien!” Doma jau nav slikta, bet ņemot vērā, ka visas savas iemaņas ieguvu ātrmācībās pa ceļam mašīnā un 10 minūtēs pirms starta, tad uz labu rezultātu necerēt.
Reģistrācija ir lēta, samaksāju aptuveni 3 Ls, kuros ir ierēķināts auduma numurs, identa īre un karte. Turpmāk būšot jāmaksā tikai 2 Ls.
Pabrīnījos par organizatoru ieguldīto darbu. Līdz šim neko tādu nebiju redzējis — pilns mežs ar mašīnām, lielās teltis, mazās teltis, lauka WC bez W, pārtikas stends un veikli kompasu tirgoņi – par visu ir padomāts. Pirms starta var gan nopirkt, gan izīrēt kompasu. Nopirku lētāko variantu par 8 Ls — pirksta kompasu, par kuru esmu ļoti apmierināts, darbojas labi un izmatot tādu ir varen ērti.
Ļoti palīdzēja, pieredzējušās orientieristes Kristīnes Kokinas (E grupas otrās vietas ieguvējas šajā posmā) padomi, viņa ierādīja, kā rīkoties ar kompasu un iestāstīja pamata lietas, lai es nepaliktu mežā pēc sacensību beigām.
Sākumā ir neliels uztraukums un apjukums, skrēju kopā ar vēl vienu pirmziemnieku, kuru vēlāk pazaudēju. Izskrēju dažas sekundes pirms 19:00.
B grupai bija jāskrien 7 km 210 metri. Gabals man, kā iesācējam, škita diezgan nopietns, kā vēlāk izrādījās pēc nike+ datiem noskrēju 8,67 km, tātad lieki noskriets aptuveni pusotrs kilometrs.
Pirmie kontrolpunkti bija cerīgi un redzami jau no lielāka attāluma, bet visi pārējie labi noslēpti aiz saknēm vai meža bedrēs (mikroieplakās). Nācās vērot pieredzējušāku skrējēju skriešanas virzienu, lai būtu labāka pārliecība par virziena pareizību. Jau sākumā paskrējām garām vienam punktam, un atradām tādu, kas būtu pēc meklējamā. Neko darīt, skrējām atpakaļ un mērojām ceļu dubultā.
Jau pavisam drīz attapos viens mežā, un nācās domāt par ceļa izvēli vienam pašam. Sākumā grūti saprast, cik liels attālums ir līdz nākamajam punktam. Liekas, ka jau vajadzētu būt kontrolpunktam, bet patiesībā vēl gabals jāpaskrien. Uz beigām jau nedaudz piešaujos.
Vienā no garajiem pārskrējieniem saprotu, ka jau protu ne tikai “alfabētu” – apzīmējumus, bet jau sanāk salikt kopā “vārdus” un pienācīgi lasīt no kartes. Tagad paskatoties uz karti, ne tikai pazīstu apzīmējumus, bet jau prātā redzu visu izkārtojumu — redzu cik stāvs vai lēzens ir kalns un kādi brikšņi tūlīt sekos.
Protams, tas, ka esmu apguvis kartes lasīšanas pamatus nav garants bezkļūdu skrējienam. 51 punkts izrādās liktenīgs, to nevar ne ar uguni atrast. Ieraugu pieredzējušu, ātru, pārliecinātu un labi ekipētu skrējēju. Sekoju viņam. Nekādi nespējam atrast 51. punktu. Apjūkam, kad izskrienam uz stigas, kurai tur galīgi nevajadzētu būt. Atrodam 52. punktu, kurš secībā ir paredzēts pēc 51. Turpinot skraidīt pa brikšņiem beidzot tieku pie 51. punkta, prieks ir milzīgs. Patērētais laiks šim punktam gandrīz 10 minūtes, tas nekas, ka tas bija 500 metru attālumā no iepriekšējā, kopā ar “spečuku” ieskrēju auzās.
Tagad secinu, ka skrējiena laikā nespēju padomāt ne par ko citu, kā tikai par kontrolpunktiem un karti — lielisks veids, kā atpūsties no ikdienas nebūšanām.
Atzīšos, ka jau ap maršruta vidu mani pameta spēki un distanci es turpināju pusskriešus un ik pa gabalam čāpoju ar kājām. Domāju, ka nākamreiz centīšos ieturēt vienmērīgu ritmu un nepadošos iešanas kārdinājumam, tad arī laikam vajadzētu būt labākam.
Nike apavi, kurus iepirku, nepavisam nav derīgi šādai skriešanai pa mežu:
- Apakšzole ir salīdzinoši gluda
- Papēdis ir novietots pārāk augstu
- Papēdis nav fiksēts un potīti visu laiku ļogās pa labi un pa kreisi
Apsveru nākamreiz skriet ar vecajām novazātajām botēm, vai arī jāmeklē jauni, mežam piemērotāki apavi.
Pozitīvākās atziņas:
- skriet pa mežu ir jautri
- meklēt kontrolpunktus ir jautri
- atrast kontrolpunktu tieši tur, kur tu to iedomājies sniedz milzīgu gandarījuma sajūtu
- foršā skrējiena laiku izdruka beigās sasilda katra statistikas fanāta sirdi
- magnēta lapā ir interesanti grafiki, kurus var kustināt un grozīt pēc sirds patikas
Bēdīgākās neražas:
- uzskriet kalnā un atrast mikroieplaku bez kontrolpunkta, kuram tur noteikti vajadzēja būt, pavisam noteikti ir bēdīgi
Rezultāts
Finišēju. Nenoskrēju pēdējais. Distanci veicu tieši 1 stundā un 21 minūtē. 42 skrējēju konkurencē ierindojos 40. vietā. Rezultāts, tātad, bēdīgs. Vēl nedaudz papētot grafikus atklāju, ka dažus punktus esmu veicis samērā labi, ir vairāki pārskrējieni, kur mans laiks ir 19., 20., 22. un 23. labākais. Nav tik traki, nākamreiz vajadzētu būt labāk, ja vien neieskriešu neceļos. (pat ar labu ātrumu neko nevar padarīt, ja kādam punktam paskrien garām un to nākas pusdienu meklēt)
Bet galvenais, ka man ir uz ko tiekties. Esmu nospraudis mērķi — censties pie līdzīgas distances iekļauties stundā, vai vismaz tuvoties tai. Ņemot vērā, ka šoreiz labu gabalu noslinkoju un vienkārši nostaigāju, tad mans sapnis nemaz nav tik neiespējams.
Secinājumi
Man patīk skriet. Man patīk skriet pa mežu. Man patīk orientēšanās sports.
Nobalso par šo rakstu 
44 Responses
Kā orentieristi nez skatās uz GPS tehnoloģijām, kuras plašā klāstā tagad ir pieejamas un var ekstremāli ātri norādīt pareizo virszienu kustībai uz kontrolpunktu.
Par to GPS. Lietojot GPS tu pakās pasākuma dažas pozitīvas atziņas, jo tu to vairs neizdomā pats tev to parāda:
-meklēt kontrolpunktus ir jautri
-atrast kontrolpunktu tieši tur, kur tu to iedomājies sniedz milzīgu gandarījuma sajūtu
Un par GPS lietošanu noteikti būt jādod diskābelis. Mjā un GPS tev parādīs azimutu nevis ceļu pa kuru var uz punktu tikt ;)
Kika skrien Elites nevis A grupu!!!!!! :))
Tagad esmu drošs, ka vakar tevi redzēju! :) Jo tieši nodomāju, ka tas esi Tu, kam meitene LV izlases kreklā dod instrukcijas. Žēl, ka izvēlējies citu grupu un nevaram salīdzināties..
Man vakar diezgan pozitīvi gāja, vidējais laiks iet uz augšu (55m:34s jeb 9:19min/km)! Tomēr tā kā trase vakar bija relatīvi viegla, tad starp pārējiem esmu turpat kur pagāšreiz, pa vidu. :)
Ar katru reizi pieredze krājas manāmi, kas ļauj mazināt kļūdas. Jo kļūdas ir katru reizi, tikai jautājums cik ilga ievelkas tā kļūda! :)
Man arī konkrēti patīk šī lieta!
Btw apavi man ir vecas adidas kedas, jo tām no visām kedām bija rupjākā zole. Ir labi! Tai busiņā arī var nopirkt speciālos apavus ar naglām. Pazīstamie stāsta, ka ir vērts pirkt – labi elpo un aukstā laika silda.
Kompasu gan es paņēmu par 14lvl, jo tam lielāks blīvums šķidrumam -> bultiņa stabilāka. Un galvenais arī lielāka un labāk redzama! :)
Par apaviem – iepērc speciālās kedas, nav pārāk dārgas (šķiet ap 40Ls) un ir stipri labas. Sev priekš trofireida tādas grasos iegādāt, tikai gribētos atrast kur kāds jamās tirgo lai nav jābrauc uz Magnētu jamās meklēt, tajā pašā laikā inetā nepirkšu, gribu apčamdīt, uzvilkt, pakonsultēties utt. Vajadzība man līdzīga, tikai mazliet vairāk hard-core.
Kedas Magnētā tirgo par ls44 un ls62. Starp abām esot manāma atšķirība, kuru uzreiz sajūt uzvelkot kājās. Tā kā labāk ņemt dārgākās kedas. Labi kopjot 2-3 sezonas novelk mierīgi.
izklausās vareni, malacis!
labs pastāsts.
kas ir frkn sidža?
bush: http://mikslatvis.lv/2007/07/26/nepieciesama-palidziba/
nee nu kruta, apveicu!
Es ar šad tad paskrienu, bet pēdējā laikā nu ļoti reti.
Kādreiz gan ļoti aktīvi, ziemā man patīk, tad katru 6 vai 7dienu braucu. Ziemā interesantāk. :))
Ziemā gan skrienu ar trekinga zābakiem, bet ja nestartē kkādā prof. līmenī tad jau ir vienalga ar ko skrien, vai ar botām vai ar bučiem. :)
veixmi! :)
et: paldies!
labais :) man te viens kolēģis ar rogainingu ņemās, izklausās vēl interesantāk. piemēram 24 stundu rogainings :)
Nu tu redzi, cik tava čabināšanās ap Nike mīkstčībiņām ira duma bijuse! Nike (u.c.) auditorija ir tie kas tik ļoti sveši un vientuļi un mežonīgi ar dramatisku un baisu mūziku iPoda austiņās skrien pa cietu un smuki līdzeni sagatavotu pamatni kuru kaukādi onkuļi (un tantes) tiem sagatavojuši. Mežā pamatne ir mīksta, vaiga stingras kurpess AR RUPJU protektoru, kurās kāja nešķiebjās skrienot pa pauguru sāniem. Pats no “veikli kompasu tirgoņi ” Jāņa Krūmiņa (kurš šon jož PČ) nopirku Magnēt’os tirgotās “Jalas” kurpītes ar naglām (pieietamas ar soli pusizmērs un, cik sapratu, ar diviem pēdas platumiem) – un teikšu, nesalīdzināmi, nesalīdzināmi… Varbūt lielo brendu futbolzābaki derētu, bija doma tāda, (sievai nu ļoti jau derēja kājai un acij jo sevišķi :) skaistās “ronaldinho” kurpes arī stingras un ar protektoru, nezinu, bet nu uz slapja baļķa noteikti būtu drošāk kāpt ar kurpēm, kurās ir dzelzs “nadziņī” protektorā. Adidām ir Trail sērija it kā domāta krosam, mīkstai grunti, bet nu gaisīgais izstrādājums noteikti brīnišķīgi vēdinās, bet neliekas labs lai šķērsotu grāvjus, peļķes. Arī zemē guļošie zari veikli šo no tīkliņiem taisīto kurpīti (un Tavus Ls vismaz 50) uzšķērstu ātri un nepiespiesti. Celotajs.com ari kko piedāvā “nišai” kompasotajai…
BET NU VELKAM TU KLAB, priecājos, protams, ka PATS Onkulis būs MEŽĀ …
P.S.Iesaku grāmatu “orientēšanās ABC”, tiesa, man gan pirms gada sākot nebija tik spēcīgu skolotāju
P.P.S. Mazāk GADŽETU VAIRĀK PRIEKA!
PPPS. Tik viegla trase kā vakar (tik maz pauguru un tik tālu redzami KP man nav bijusi)
Vēl. Rezults 1:21 ir paļubomu TEICAMS pirmajai reizei, labi ka esu citā grupā.
Nākamais solis būs ielikt Magneta logo Bloga lapas augshusee un visādus linkus uz Magneta lapam salikt! :)
Bet liidz tam veel jaaizaug! :)
Boja: paldies par padomiem! nu nike apavi jau arī bija domāti parastajai skriešanai – grantij un asfaltam, nevis mežam. Es jau necerēju, ka mežā ar viņiem man kaut kas sanāks. Tagad patiešām saprotu, ka jāmeklē, kas pilnīgi cits.
Starp citu par gadžetiem tu maldies. Piemēram, vienīgais veids, kā uzzināt, cik tieši es nobizoju ir ar nike+ palīdzību. Jo tikai tas izmēra manas reālās cilpas pa mežu. Turklāt vēl tas parāda aptuvenās kalorijas un internetā uzzīmē skriešanas grafiku. Par laimi to štruntu var ielikt jebkuros apavos.
Algo: labu ideju pasviedi :)
Apsveicu, Onkuli! Prieks dzirdēt, ka esi piebiedrojies skrējēju-domātāju pulkam. :) Vakardienas distance tik tiešām bija viegla, izņemot tos dažus punktus zaļajā zonā ar neizteikto reljefu.
Skatos, guvi arī mācību par to, ka nedrīkst vienkārši akli sekot citiem skrējējiem, pat ja viņi izskatās labi ekipēti un naski skrien. Joprojām nākas pašam lasīt karti un skatīties, kur atrodies.
Par tiem nike+: ir 2 varianti kā tikt pie līdzīgas f-jas citos apavos:
1) izķidāt nike+ un ielikt gadžetu citos apavos, vai uztaisīt vispār ultimate risinājumu, kas ar velcro ļipučku liekas pie kājas, pēdas tuvumā.
2) kepka uz kuras piestiprināts GPS trackloggeris, vai arī jamo uz pleca uzlikt. Šajā gadījumā daļu funkcionalitātes pazaudēsi (piem kaloriju aprēķinu pašam nāksies izlobīt no loga datiem, bet to excel ļoti labi māk, arī grafiski parādīt), savukārt iegūsi papildus funkcionalitāti – iespēju “uzlikt” savu tracku uz piesaistītas kartes un paskatīties kur tad esi nolaidis šķībi. Un tad ja vēl ir līdzi fotoaparāts maziņš, tad vēl kartei pielikt klāt konkrētas vietas fotogrāfijas
Martins: nu jau tu baigi advancētas fiškas izdomāji. kā jau teicu nike+ var ielikt jebkuros apavos, ja drusku paplāno stratēģiski labāko vietu :)
GPS noteikti nav tik precīzs lai tam uzticētu meža skriešanas grafika analīzi. Precizitāte kokos ir padsmit metri :)
Kā jau teikts – Nike gadžetu var jau tāpat likt kur gribi, nav jāķidā.
Martina doma par gadžeta izmantošanu – “paskatīties kur tad esi nolaidis šķībi”, vo tā ir nopietna, ķipa analīze, a tā attālums, kalorijas, ātrumu internetā – tas, manuprāt, no gadžetu frīku seksa/reliģijas.
Pats ļoti daudz cerēju no savlaik pieviestā pedometra, bet nu vairs līdzi stiepju, bet paskatīties aizmirstu, tikai elpu nosit un norauj no domas.
Nē, ja esi viens uz grants/asfalta tad mūzika un ātruma/attāluma info drošvien noder.
Uzzināt noskrieto distanci tiešām būtu interesanti. Jāpadomā par GPS devaisu tā cītīgāk.
Es vakar kad skrēju pāri tam riebīgajam izcirtumam, tad biki pa labi aizvilku un punktu vairs nevarēju atrast. Tad gan kopējā tautas kustība (4i gab) vienotā virzienā ļoti palīdzēja :)
Boja: nu nike+ pedometrs vismaz man, nekādi netraucē un par to aizmirsu, beigās, pieskaitījās divas minūtes klāt, jo piemirsu nostopēt laiku.
Labs rakts, bet nu kas ir Sidža joprojām nepaliek skaidrs. :D
Par GPS trackloggeru ieviešanu arī trofireidā top domāts, tur kā reiz ir preciziāte svarīga, bieži vien lai sasniegtu uzdoto punktu tie pēdējie 3 metri ir vissmagākie un svarīgākie. Vispār jau tas ir atkarīgs no GPS čipseta. Piemēram jaunie SIRF 3 ir dikti labi, precīzi, bieži vien +/- pāris metri kļūda. Neesmu līdz galam informēts par tajos iebūvētām korekcijām, kuras varētu traucēt (ir GPSi, kas vēl turpina zīmēt kustību īsu brīdi pēc GPS signāla pazušanas, tas tāpēc lai iebraucot tunelī nepazustu signāls). Tāpēc man ultimate risinājums ir atrast perfektu GPS trackloggeri kas ir precīzs kļūdu korekcijā (starp citu LT jau ir uztaisījuši GPS zemes atbalsta p-tu tīklu, kas reportē atpakaļ kļūdu mērījumos, tādējādi tiek piekoriģēts signāls) un ir bez papildus liekām fīčām. Pie tam tiem trackloggeriem var iestādīt cik bieži pierakstīt pozīciju (notiek tirgošanās par atmiņas izmantojumu – precizitāte pret saglabājamo laiku), parasti maksimums ir 1x sekundē, kas skriešanai ir pietiekami daudz. Pēc tam jau OziExplorer ar genštāba kartēm, vai saņemoties un pārbildējot orientkarti…. Nu, tur izvērsties var uh un ah…
Suminājumi ar iepeldēšanu mūsu bariņā. Ceru, ka nepazudīs tā aizraušanās. Katrā ziņā es domāju, ka tas ir daudz interesantāk, nekā pirms kāda laika blogeru rīkotā akcija par rīta skrējieniem.
Mr.SergE: esmu sajūsmā! patiešām nevaru sagaidīt nākošās sacensības :)
Nu man jau arī liels prieks, ka Tev galugalā patika šitias pasākums!:) Mazliet jau satraucos, ka nemaz visus punktus neatradīsi, jo pirmajai reizei 19 KP ir nopietns pārbaudījums!!
Par fīčām – vispopulārākais sporta pulkstenis orientieristu vidū ir Polar un jaunākajiem modeļiem ir iespēja piepirkt klāt tādu štruntiņu ko pieliek pie skrienamā apava un viņš ļoti precīzi sarēķina veikto attālumu, kā arī rāda minūtes uz kilometru! Un no šiem pulksteņiem visus datus var ielādēt kompī un pēc tam ķimerēties ar informācijas gūzmu, ko tas uzrāda (pulss (ik pa sekundei vai piecām), apļu laiki (etapu laiki), veiktā augstuma starpība u.t.t.)!!
un Sidzja šoreiz pārspēja visus!:)
kika: paldies par padomiem, bez tiem man tik vienkārši neklātos. mans nike+ štrunts dara apmēram to pašu, ko tas polar, turklāt uzzīmē skaistus grafikus: http://www.flickr.com/photos/mikabildes/486895228/
Nu tad Tu jau esi ļoti advancēts orientierists-iesācējs!:)) Atliek vien kļūt par regulāro skrējēju un tas tas sagādās vēl lielākas emocijas!!
Un vēl kāds kaifs rodas paveicot pirmo distanci Siguldas vai Cēsu mežos !!!! :( Vot tad paveikt distanci ir dubults kaifs, jo kļūdu uztaisīšanas iespēju ka jūra … :)
P.S. Žēl, ka Siguldā GNP vadība uzskata, ka orientieristi nodarot ļaunumu dabai un salaužot kāpnītes un tagad tā apkārtne ir slēgta sacensībām …
Populārākais sporta veids Latvijā, kā nekā. Magnētu skrējis neesmu, ir bijis tikai šāds: http://aiz.miga.lv/2007/07/26/chase-swarm-06.
GPS pielietošana klasiskajā orientēšanās sportā kā navigācijas līdzekli nebūs neko efektīva. Jebkurš puišelis ar nelielu orientēšanās prasmi un kompasu/karti tādu censoni apskries, ja ņem vērā, ka GPS fanātam vēl karte jāpiesaista koordinātēm, un izmērot KP atrašanās vietas uz kartes ar lineālu, izdarot aprēķinus jāiegūst neprecīzas!!! koordinātes ;). Un tas viss iet iekšā laika kontrolē.
Varētu iet runa par atsevišķu GPS entuziastu piekoptu šī sporta paveidu, kur censoņiem tiek iedota kontrolkarte ar KP koordinātu sarakstu un tukša orientēšanās karte (bez KP). Tie tad ievada šīs koordinātas GPS un apmeklē kontrolpunktus dotajā secībā. Orientēšanās karte tiek izmantota lai sekotu savai kustībai apvidū un varētu izdarīt izvēli pa kurieni pārvietoties, bet KP tiek atrasti tikai pēc koordinātēm!!! un leģendas.
Klasiskajā orientēšanās sportā GPS izmanto tikai lai atsekotu sportistu ceļu online režīmā (izmantojot GSM operatora tīklu) sacensību vizualizācijai (lielās sacensībās) vai logojot koordinātes (GPS datalogger iekārtas), bet ne navigācijai. Ierakstītos datus pēc sacensībām var izmantot analīzei, statistikai.
Patreiz zinu 2 ražotāju iekārtas, kuras orientieristi pasaulē izmanto GPS datu iegūšanai http://www.frwd.fi/ (pašam ir B-sērijas aparāts) un Garmin Forerunner 205, 305 https://buy.garmin.com/shop/shop.do?cID=142 . Ir lērums citu, bet nezinu vai kāds ar tām pa mežu skraida.
Nu pastāsts zvērā! Pirmajai reizei pārsteidzoši labi. Malacis!
Shito raxtu vajadzeetu iedot izlasiit lielajiem e-sporta d*****iem!!!
Teicams izklāsts. Talants kurš dzīvē nepazudīs!
Onkul, es arī gribu. Skrienam kopā?
Vau, spriežot pēc komentāru skaita orientēšanās sports Latvijā ir akūti populārs. Es tā padomāju un izlēmu, ka skriešana pa mežu ar karti rokās man īpaši aizraujoša neliekas. :)
Saņemies un padomā vēl kādu reizi un sīki ziņo par gūtajiem dvēsles pārdzīvojumiem :))
Skatos, Onkuli, ka esi skrējis arī vakar (28/08). Ņem vērā, ka skriešana par 10 000 ir savādāka kā pa 7500 karti. Ir rūpīgāk jāskatās, kas tieši no apkārt redzamā ir atspoguļots tavā kartē un kā. Bet vispār malacis, skatos, tevi noraka pāris parupjas kļūdas uz dažiem punktiem. Arī es pats šur tur baigi nolažojos, bet nu vajadzēja kādu laiku, lai piešautos kartei.
tiri-piri: jā bija vairāki punkti uz kuriem ilgi čakarējos. jau pirmos īsti nevarēju atrast. pa vidam gāja labāk. skriešanas temps bija labs, bet pietrūka prasmes punktu meklēšanā. gribu skriet ceturtdien, ceru ka izdosies izbrīvēties.
pēc savas svaigas pieredzes – nākamreiz noteikti izmantošu brilles, lai pat nejauši nevainīgs zars nevar ietrāpīt ne kreisajā, ne labaja acī! to secināju pēc nupat apmeklēta acu ārsta ;)
mxz :D nūģis