Ceturtā mini intervija. Šoreiz iztaujāju Ms Marii, kuras blogu iesaku palasīt ikvienam izglītotam interneta lietotājam.
Ms Marii paralēli savam personīgajam blogam, ir izveidojusi atsevišķu blogu gramatas.wordpress.com, kurā ir lasāmi kārdinoši apraksti par labām grāmatām. Tāpēc, ja kādam ir problēmas izdomāt, kura ir nākamā grāmata, kuru derētu lasīt, tad grāmatu blogā var noteikti atrast kaut ko labu. Tur ir atrodami arī dažādi topi no sērijas: 80 grāmatās apkārt zemeslodei, 1001 grāmata, kuru būtu jāizlasa līdz mūža beigām, top 100 lasītākās grāmatas. Un tādā garā.
Noteikti iesaku izlasīt šī raksta beigas, tur Ms Marii dalās pārdomās par pašlaik notiekošo blogu topu veidošanas trakumu un citām sadzīviskām štellēm. Un nu jautājumi un atbildes:
Par ko ir tavs blogs?
Mans pamatblogs, sauksim to tā, ir msmarii.wordpress.com. Tajā es rakstu par visu (nu gandrīz visu) kas mani interesē, aizķer jūtas, liek padomāt, vai ko es gribu pastāstīt citiem (piemēram, par nedrošākajām interneta adresēm vai Filipa Starka dizaina izstādi). Nevaru izdalīt kādu konkrētu tēmu, par ko es rakstītu īpaši daudz. Rakstu par filmām, dzīvi, ceļojumiem, ielieku kādu ēdienu recepti, fotogrāfijas. Viena no nopietnām interesēm ir grāmatu lasīšana, kas tagad ir pārvērtusies manā otrajā blogā gramatas.wordpress.com. Tajā es aprakstu savas izlasītās grāmatas, ir daži lasīšanas plāni/topi, kas man kalpo kā vadlīnijas lasāmo grāmatu izvēlē. Tik vienkārši.
Kāda ir tava pamatnodarbošanās?
Vadu palielu struktūrvienību, tātad esmu vadītāja. Vairāk man negribētos atklāt, Latvija maza, priekšnieki konservatīvi…
Kāpēc sāki rakstīt blogu?
Biju uz semināru par jaunumiem interneta mārketingā, tur arī pirmo reizi dzirdēju par blogiem. Interneta mārketings mani interesē, tāpēc papētīju sīkāk, kas tas blogs par zvēru un nolēmu pamēģināt, vai pati spēju ko tādu radīt. Plus, noteikti bija vēlme izteikties, lai gan dienasgrāmatas nekad neesmu spējusi rakstīt.
Cik sen jau raksti blogā?
Ms Marii drīz būs gads. Sāku pagājušā gada oktobrī. Nebija īsti doma, kas lasīs un vai lasīs. Vienkārši rakstīju. Vēlāk sāka likties, ka neviens mani nelasa, bet visi lasa Onkuli :) Domāju, ka man neko tādu nesasniegt, bet nu jau nav tik traki :) Prieks par pirmo komentāru bija liels, jo svarīgs nav lasītāju skaits, bet gan tādi lasītāji, kas izlasa un kam arī ir ko teikt. Ms Marii grāmatplaukts savu dzimšanu piedzīvoja šā gada jūnijā, kad pārnesu grāmatu apskatus uz atsevišķu blogu.
Raksturo sava bloga vidējo aritmētisko lasītāju/komentētāju!
Liela daļa atnāk caur Google meklējot informāciju par degu vai kādu rakstnieku/grāmatu/kādu vietu Latvijā. Tātad tāds informācijas meklētājs. Man nav iespēju noteikt vai un cik bieži šie cilvēki atgriežas. Pārējie pārsvarā ir “kolēģi”, kas paši raksta blogus. Mani lasa tie, kam vienīgā interese dzivē nav datortehnologijas un programmēšana, jo es par šīm lietām nerakstu.
Kādiem cilvēkiem tavs blogs varētu šķist interesants?
Izglītotiem cilvēkiem ar vispārīgām interēsēm, jo es, piemēram, neesmu profesionāle mākslā, mūzikā vai tamlīdzīgi. Vecums – ap 20 un vecāki.
Cik ilgi un cik bieži notiek radošais process, rakstīšana un informācijas meklēšana?
Tas atkarīgs no brīvā laika daudzuma. Reizēm tās ir 5 minūtes, ja rakstu ko īsu, vairāk tikai pārdomas. Reizēm tās ir pāris stundas. Tā tas ir ar rakstiem par Krievijas ceļojumu, jo tur es cenšos visu sīki aprakstīt, dot pēc iespējas precīzāku informāciju, ievietoju fotogrāfijas. Būtībā rakstu tad, kad gribas/kad ir ko teikt, nevis ar domu “tā, man šodien kaut kas noteikti ir jāuzraksta”. Parasti ir viens raksts dienā iekš Ms Marii, grāmatplauktā retāk.
Kāpēc kādam būtu jāparakstās uz tavu RSS, vai arī jāpievieno tavs blogs pie grāmatzīmēm?
RSS ir veids, kā saņemt manu rakstu tad, kad es esmu kaut ko jaunu uzrakstījusi, tā ir katra paša izvēle vai izmantot RSS. Es RSS izmantoju minimāli, jo man nav laika katru dienu ziņas lasīt un to sakrājas pārāk daudz. Pie grāmatzīmēm gan noteikti jāpievieno, lai nebūtu lieki internetā jāmeklē, kur bija tas foršais blogs par grāmatām/ceļojumiem utt. Visu interesanto vai noderīgo vietu adreses taču nevar no galvas atcerēties. Es izmantoju grāmatzīmes.
Kāds ir tavs padoms tiem, kas prāto uzsākt blogošanu?
Padomājiet vai jums ir no sevis ko teikt. Latvijā trūkst blogu, kur tiešām būtu ko lasīt. Un vai spējat rakstīt saprotamā valodā, nevis kādā čomu žargonā. Pieļauju, tas tāpēc, ka tie, kas varētu rakstīt/ veidot labu/specifisku saturu blogam uzskata, ka blogs ir nenopietna lieta vai arī viņiem vienkārši nav laika/gribēšanas sevi izteikt internetā. Seksa blogu mums tagad tā kā būtu pietiekoši :), ceru, ka būs arī par citām tēmām.
Vēl šis tas par blogošanu un blogu topiem…
Vēl par blogošanu runājot, man nepatīk fakts, ka ir sākusies kaut kādu topu veidošana (vienkārši sakot – krāniņu mērīšana). Topi ir neobjektīvi, jo visiem nav vienādi spēles noteikumi. Protams, topus var taisīt, bet tad ir skaidri un gaiši jānorāda, ka tops veidots pamatojoties uz gmetrix statistiku vai ko citu, nevis paziņot, ka lūk šie ir krutākie/apmeklētākie utt. blogi Latvijā un pārējie neeksistē, un tad sākt kašķi kurš no krutajiem ir krutāks. Ja kāds tagad grib iekomentēt, ka man arī gribas būt trijniekā, tad varat nepūlēties, jo man nav vajadzības būt trijniekā vai trīsdesmitniekā, vai trīssimtniekā :) Vēl muļķīgāk ir sākt apspriest, kas nepatīk konkrētajā blogā – nepatīk kā raksta, jāmaina tas un tas utt. C`mon, blogs ir blogs tāpēc, ka autors tajā raksta ko un kā pats grib, blogs ir PERSONīGA lieta, ja vien autors ar blogu negrib pelnīt. Kam nepatīk, lai nelasa. Man ļoti negribētos, ka blogu komentētāji pārvērstos par ko līdzīgu Delfu komentētājiem, kur argumentētas kritikas vai sakarīgas diskusijas vietā ir prasta diršana…
Viss.
Jauku dienu!
17 Responses
Par Delfu komentētājiem gan asi pateica. Varbūt pat pārāk asi.
Bet kopumā Ms Marii ir pirmais daļās būtnes rakstītais blogs, ko sāku lasīt un lasu vēl joprojām. Un tieši tas arī “piedur”, ka raksta par dzīvi, par ikdienu par sev aktuālo. Teikšu tā: ir lietas, kas man no viņas rakstītā nesaista, bet ir, kas saista ļoti.
Godīgi sakot, biju izbrīnīts, ka Ms Marii ir šajā “mazāk zināmo blogu rakstu sērijā”, jo manās acīs viņa jau ir “ženšina s stažom”. :)
Veiksmi, Ms Marii!
Protams, piedodiet par tiešumu – bet bļins, tev vairs rakstīt nav par ko? Tagad katru dienu LV blogu cilvēki, kas atbild uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem ar apmēram tādām pašām atbildēm. Naiss. Gaidu vēl, cerams rīt vēl kāds **mazpazīstams** blogs parādīsies.
Archijs: relax, viss ir beidzies. viena nedēļa izgāja un cauri. akcija ir beigusies. tas tomēr ir labāk, kā apkopot smēķētāju piesmēķētus bārus Rīgas centrā. Atbildes varbūt tev nešķita interesantas, bet man tās interesēja. Domāju, ka retais zināja par Ms Marii grāmatu blogu. Iespējams arī tev derētu kādu palasīt, garajā ceļā uz Bolderāju.
Onkuli, esi cilvēks, nomaini dizainu. Goda vārds cik vēl cilvēkiem ir pilnīgi balts dizains? Nav iespējams izlasīt vairāk par vienu rindkopu, kaut tici man lasu arī ”palagus” (mxz nāk prātā). Dienā sanāk strādat ar datorgrafiku un tur programmas foni tomēr veidoti cilvēcīgaki – tumši, pat ļoti, lai acis nenogurtu, bet ielienot vienīgajā man zināmajā baltajā lapā (mxz ir tumšāks mazliet) liekas, ka akls palikšu.
Cik atceros, balto lapu bums bija 90tajos, jo visiem likās, ka tas ir pats labākais – gluži kā avīzēm, bet pēdējā laikā tauta palikusi prātīgāka un nebojā cilvēku redzi. Šis efekts it īpaši jūtams uz LCD, kas mūsdienās ir sastopami visur. Vai varbūt vienkārši tavs monitors nav nokalibrēts?
Offtopiks agn, bet par to balto fona krāsu – labs triks, ko bieži vien pielietoju vietām, kur IR nepieciešams klasiskais “melns teksts uz balta fona” (ne viens vien klients to prasa) balto nomainu uz viegli pelēku – it kā pamatideja tā pati, bet uzreiz uz patīkamāk acīm uz gaišajiem LCD ekrāniem.
ab, laba doma. kaads tavupraat ir labaakais viegli peleekais fons? kaads kraasas kods?
nu nav tādas lietas kā ideālais pelēkais :)
reku tagad onkulim ir tīri OK (vismaz uz MBP ekrāna).
3deshniks: kā jau redzi progress ir manāms, esmu nomainījis krāsu shēmu, un esmu ceļā uz cita veida izskata un funkciju pilnveidošanas. gribētu dzirdēt, kā tagad iet tavām acīm.
Onkulis arī par kabakiem pamanījās uzjautrināt. Tu patiešām uzskati, ka zināt kur (ne)pīpmanis jutīsies labāk nav interesanti un pat svarīgi? A šis ir masthevs, ja? nu nu .. Ja nebūtu Arčijam uzsmirdējis, es paklusētu, bet nu iedomība mani viegli uzbudina. Marii, ceru man nav jāsaka, ka ar Tevi šim komentam nav nekāda sakara.
cloned_pt: es nesaskatīju Arčija komentārā nekādu pamatu un tāpēc nostādīju viņu fakta priekšā, ka es kā nesmēķētājs neredzu iemeslu smēķētāju bāru meklēšanai. Viņš kā blogu zinātājs neredz jēgu, kāpēc es intervēju blogu autorus. Nevajag domāt, ka visi cilvēki ir vienādi, ne visiem interesē smēķētāju sīkās neērtības. Nabadziņi nevar uzpīpot. Es nevaru paelpot tikai tāpēc, ka dažam labam patīk maitāt gaisu – stulbi. Un vispār šis temats tiek slēgts, jo raksts ir par citu tēmu.
Stulbi būtu tad, ja tev būtu jāskrien pa piesmēķētu mežu.
Vēl samēra stulbi ir tas, ka gaisu maitājam mēs visi.
Šis apstāklis ir vēl stulbāks uzzinot to, ka kādam ir problēmas ar elpceļiem.
Lai Onkulim pilnas kabatas ar benčikiem, ja man nav taisnība, ka tas viss ir drausmīgi stulbi.
Pērkons: mūžīgā smēķētāju strīdēšanās arī ir stulba. ko jūs varat taisnoties? smēķē un sēdi ratos. Smēķētājiem ir dotas gan speciālas telpas gan visas iespējas smēķēt gandrīz visur, kur vien iegribas. Ir jāsaprot, ka citiem, tas ne tikai nepatīk, bet arī reāli kaitē. Man ir fiziski grūti paelpot, ja gaisā ir cigarešu dūmi, tāpēc arī vienmēr šūmējos, ja nonāk līdz šai sabiedrību šķeļošajai smēķēšanas tēmai.
dritvai. viss slikti .. tagad vēl uz pīpmaņiem rīstās. vai es neteicu, ka (ne)pīpamaņiem (Tev kā praporšikam paskaidrošu, ka tas ir par abām kategorijām) ir labi zināt, kur jutīsies labāk. btw viņš palīdz tādiem kā tu .. un arī man. Vienvārdsakot, nelasi komentārus, jo tā pat labumā neiet.
cloned_pt: es tāpat zinu, kur es varu justies labi, man nav pirms tam jāskatās mistiskos sarakstos, lai es varētu uzzināt, ka vieta, kur vēlos atpūsties ir domāta arī man sabiedrības atstumtajam nesmēķētājam. pietiek nīsties.
Re cik jauki komentāri…Smēķētāju-nesmēķētāju kašķis, manuprāt, ir mūžīgs, tāpēc, puiši, netērējiet tam velti laiku.
msmarii rock on! vienmēr bijis respekts pret tiem, kas grāmatas lasa :)
onkulis: es tāpat zinu, kurā blogā es varu justies labi, man nav pirms tam jāskatās mistiskos wordpresos, lai es varētu uzzināt, ka blogs, kuru lasu ir domāts arī man sabiedrības atstumtajam neblogerim. pietiek nīsties.
(re kāds miroriņš sanāca)
nu kaut kā tā ..
msmarii: es tak ne par to. Manuprāt, no mana pirmā komenta nemaz nevar izlobītit vai es pīpēju vai nē. Tak Onkulis metās pīpētājiem virsū. hz kapēc. Mistika, ne? ;)