Kepa
Kas gan var būt labāks par Kepas apskati, lai izbaudītu tādu īsti Kambodžisku noskaņu?
Kepa, brauciens uz Angkol pludmali
Jau sen vairs nav noslēpums, ka Kepa ir mūsu mīļākā Kambodžas pilsēta. Iesakām to visiem un paši ar prieku braucam atkal un atkal. Tā nu kādā jaukā nedēļas nogalē dažus mēnešus atpkaļ nolēmām īstenot sen izdomātu plānu. Nedēļas nogale Kepā. Un nevis tāpēc, ka kādu vedam ekskursijā, vai kā citādi, bet tikai, tāpēc, lai atpūstos un izbaudītu mieru un klusumu.
mūsu piedzīvojumi Kepā ar draugiem
Kādu labu laiciņu atpakaļ pie sevis uzņēmām pavisam īpašus ciemiņus – draugus no Vācijas.
video: divas dienas Kepā divās minūtēs
Nedēļas nogalē devāmies uz Kepu, noīrējām mopēdu un braucām gar jūru līdz Vjetnamas robežai.
Rupjmaize un piparmētru tēja Ziemassvētkos
Lai nosvinētu svētkus ģimenes lokā, nevis devāmies uz Latviju, bet gan sagaidījām visus četrus mūsu vecākus ciemos Kambodžā. Esot ar viņiem kopā apbraukājām mūsu mīļākās Kambodžas vietas, apskatījām skaistākos skatus un ēdām visdažādākajā vietās.
ar moto līdz Bokor kalna virsotnei
Mērķis mums bija varens – gribējām uzbraukt Bokora kalnā ar mocīti…
Ceļš no Kepas līdz Vung Tao
Dainas ceļojuma piezīmes par to, kāds bija mūsu ceļš no Kepas, līdz Vung Tao, kas atrodas Vjetnamā.
Džungļi
Braucot uz Kambodžu mēs, protams, gaidījām, ka tas viss tur būs atšķirīgs un interesants. Tomēr Miks ar Zani, kuri bija parūpējušies, lai īsajā laikā mēs redzētu pēc iespējas vairāk, bija noorganizējuši ko tādu…
Kepa – dažas dienas pirms jaunā, 2012. gada
Pāris dienas pirms 2012. gada sagaidīšanas mēs aizceļojām līdz Kepai, mazai piekrastes pilsētiņai, kura jau ir kļuvusi par vienu no mūsu iemīļotākajām atpūtas vietām Kambodžā.
saulrieti, kas bildēti ar telefonu
Divi kadri no Kepas. Saulriets, kas bildēts ar telefonu. Krāsas nav ne par nieku sagrozītas, tajā vakarā debesis tiešām izskatījās kā no gleznas ekspresionistu stilā. Ja neticiet paprasiet tiem, kas tur bija klāt un redzēja to pašu.
Sāls lauki Kepā
Pēdējā diena Kepā. Pulksten 14:00 pie Zanes kolēģu viesnīcas mūs gaidīs minibuss. Normāli cilvēki, to zinot, ieplānotu savas pēdējās brīvdienu stundas pie baseina ar žurnāliem un kādu labu grāmatu. Bet mēs izlaidām brokastis, nopirkām ūdens pudeles, sēdāmies virsū mopēdam un laidāmies meklēt sāls laukus.
Jasmīnu ieleja
Kad pamodāmies, Trušu salā joprojām valdīja miers. Klaiņojošie suņi snauduļoja jūras smiltīs, bet baltie cilvēki snauda savos bungalo kopā ar saviem gekoniem un vistām – kā nu kuram bija paveicies.