Miks Latvis

Search

pusmaratons pieveikts

Ja kāds vēl nezināja, tad šodien es piedalījos Rīgas maratonā, pusmaratona distancē.

Pusmaratona grafiks

Nike+ piedāvātais grafiks. (atcerējos izslēgt 10 min pēc finiša)

Varu pastāstīt, ka šāda veida pasākumos noteikti ir vērts piedalīties, jo tās sajūtas, kuras rodas stāvot milzīgā vairāku tūkstošu cilvēku pūlī ir iespaidīgas. Bet ne jau pūlī ir spēks, bet vienotībā. Tu stāvi un zini, ka visiem šeit ir viens mērķis – finišēt. Protams ir arī tādi kuriem šis skrējiens būs pamatīga cīņa ar konkurentiem.

Pēc starta šāviena viss šis lielais cilvēku kopums sāk kustēties.

Sākumā man blakus skrien divas tantiņas no ārzemēm, viņām pilnīgi sirmas galvas. Arī skrien pusīti. Esot apņēmušās jaungada naktī piedalīties pusmaratona sacensībās. Vispār pūlis ir ļoti dažāds. Jauni un veci, no dažādām valstīm, bet visiem sejā manāma tāda kā svētku sajūta.

5 km skrējējiem droši vien ir savādāk. Bet pusītes un maratona skrējēji ir mierīgi un nosvērti. Neko nevar nokavēt.

(saite uz pusmaratona karti, lai skaidrāka bilde)

Kad no Grostonas ielas esam aizskrējuši līdz Valdemāra ielai, mūs jau ir uzmundrinājuši ne tikai fani un skatītāji, bet pat miniorķestris (tādi izrādās, būs vēl pāris trases vietās).

Mans ilgi gaidītais brīdis ir klāt – skrējiens pāri Vanšu tiltam, kurš satiksmei ir pilnībā slēgts. Jauks skats uz Daugavu, nav vienīgais labums. Vējš patīkami atvēsina.

Ķīpsalas bruģis ir pretīgs. Izvēlos skriet pa trotuāru. Brīdī, kad saprotu, ka noskrieti ir tikai 5 km ir neliels sašutums, jo skriets it kā ir daudz, bet tomēr nekas īpašs nav noskriets.

Nedaudz jāpaskrien pa Kalnciema ielu un jādodas atpakaļ, lai atkal šķērsotu Daugavu.

Uz tilta sanāk tā, ka uz ausīm (Sennheiser PMX 70) skan baigi labais Daft Punk remix, kas dod spēku un uzsit dullumu nedaudz straujākam solim.

Pēc tam seko 11. kilometrs pa Valdemāra ielu, kas izrādās ir pats ātrākais noskrietais kilometrs (5 min 31 sekunde uz kilometru vai 10,88 km/h) šajā trasē. Pat pirmie nebija tik ātri. Galvenais nopelns ir faniem un visai atmosfērai, kas kopā radīja tādu, kā eiforijas sajūtu.

Tālākais scenārijs ir samērā vienkāršs – skrienu, skrienu, skrienu. Ļoti noderīga bija banāna puse, kuru paņēmu vienā no ūdens punktiem. Ņemot vērā, ka es ienīstu brokastis, tad banāns noderēja, kā labs vēdera piepildītājs.

Nācās apmest nelielu apli, kas atkal mani veda jau pa iepriekš noskrietajām ielām. Nedaudz garlaicīgi, bet vismaz tagad zināju, precīzi, cik atlicis, līdz skrējiena beigām. Pie Skonto halles uzdarbojās ugunsdzēsēji un aplaimoja mani ar nelielu ūdens šalti. Paldies viņiem, jo pēc tam tiešām bija vieglāk skriet.

Jāatzīst, ka austiņas turējās ļoti labi, jo arī ūdens punktos es tās atļāvos droši slapināt.

18. kilometrs bija pasmags, kājām kļuva grūti un nolēmu atkāpties no sev solītā un tomēr pasoļot, lai nesarautu krampī muskuļus. Mani gigantiskie soļi mani veda uz priekšu gandrīz tik pat ātri, kā dažu labu lēnāku maratona skrējēju.

Pēc soļošanas palika labāk, bet arī tikai uz vienu kilometru. Tāpēc vēl paslinkoju 20. kilometrā. Neredzēju jēgu sevi mocīt un labi vien bija, jo tieši pēc finiša taisnes abas kājas vienlaicīgi sarāva krampjos. Finišā gan rikšoju, cik tik bija spēka, tas, gan nav redzams grafikā, jo gabals bija samērā īss.

Pēc finiša mani noknipsēja Artūrs:

Un sekoja neliela vilšanās. Lai gan iekļāvos prasītajās 3 h (aptuveni 2 h 43 min, bet precīzi rezultāti būs internetā) man neiedeva piemiņas medaļu, tas izrādās tāpēc, ka medaļas neesot bijušas vajadzīgajā skaitā. Medaļu dabūšot vēlāk. Diktam žēl.

Sacensību vidējais ātrums man sanāk nedaudz virs 8 km/h. Ņemot vērā, ka pirmo reizi mūžā skrienu šādu distanci, domāju, ka nav peļams rezultāts.

Jau pēdējos kilometros es zināju, ka gribēšu ēst uzreiz pēc skrējiena un… paldies, Hanzas maiznīcas stendam! Sastūmu sevī maizītes ar vistas gaļu un protams palika labāk ap sirdi :).

43 Responses

  1. Hm… Nopietni tās medaļas dalīs vēlāk tiem kas nedabūja? Cik bija sapratis, tad tās pienākās tikai cik tur pirmajiem finišētajiem.

    Bet jebkurā gadījumā apsveicu! Un kā es teicu pats sev – galvenais, ka paliki dzīvs. :)

    Un jā, tie ugunsdzēsēji bija vislabākie no līdzjutējiem. ;)

  2. man bija 2:18 :)
    starp citu- es tevi redzeeju. kad skreeju atpakalj uz vanshu tilta, tu kaa reiz skreeji aaraa no kjiipsalas. no saakuma shaubiijos, bet shajaa bildee ieraugot zaljo kreklu, sapratu, ka tas tomeer biji tu :D
    tas aafrikaanis labs- maratonu vinjsh noskreeja aatraak, nekaa es pusiiti. bet pirmajai reizei bija riktiigi forshi.

  3. Apsveicu, trakais :D Es ar domāju nākošgad tur piedalīties…
    …5K distancē :DDD

    Tad jau citus gadus varētu domāt par maratona distanci, ja nu tā skriešana sāk beidzot padoties :D bet pusmaratonu… tas ir domāts trakajiem :D

    Skatos, labi esi sabalansējis spēkus, katram kilometram diezgan stabili līdzīgi laiki :) izņemot tos pēdējos :) būtu mēnesi vel gatavojies, noteikti noskrietu visu :) ko domā nākošgad skriet? :)

  4. KX:
    žēl ka tā sanāca, es domāju, ka es būtu varējis arī nesoļot, bet pavisam lēni skriet taču kā jau teicu sāka mesties kājās krampji un bija bail riskēt.

    es rēķinu ka 9-10 mēnešu laikā būtu iespējams sagatavoties maratonam, ja šim procesam tā NOPIETNI seko līdzi. Tāds tad būtu arī tas mērķis, bet katrā ziņā bez normālas sagatavošanās tas nav iespējams.

    Uz nākamo reizi tāpēc nevar zināt varbūt vajadzēs vēl vienu pusmaratonu ņemt. Tas tīri atkarīgs no distancēm ikdienā.

    Ja tā tēlaini salīdzina, tad:
    5 km ir pamatskola
    21 ir videne, bet
    42 ir pilnīgs kosmoss.

  5. Ja maratons jau ir kosmoss, kas tad ir Iron man (parastais maratons, 3.8K peldēt, 180K ar velo – pie tam jau sākot no 9h)? :) vai ultramaratons (līdz 100 jūdzēm?) :) ir vēl daudzas vietas izaugsmei

  6. 5km arī “pietruka” medaļu, diemžēl man tā arī skaidri acīs pateica, ka es noteikti vairs nekādīgi nedabūšu (meitenes pie medaļu dalīšanas stenda un vecākas organizatores pie reģistrāciju stenda).

  7. pasaakums bij super. kaut arii skreeju tik 5km un gandriiz pilniigi bez trenneeshanaas, feelings superiigs. un Daft Punk Alive, ir labaakais kas var skaneet. ;)

  8. Es arī šodien pieveicu pusmaratonu. Pašam smieklīgi šķiet tas, ka pusgada garumā tikai vienu treniņu biju uztaisījis un to pašu – šīs nedēļas sākumā, lai kedas ieskrietu. Līdz ar to kājas bik noberztas, bet rezultāts kaut kur virs divām stundām man šķiet pat ļoti pieņemams.
    Sasodīts, sakarā ar to, ka finišā jau skrēju pēdējiem spēkiem, galīgi aizmirsu pulkstenī paskatīties un zinu tikai to, ka pēdējā garajā posmā pirms arēnas man pulkstenī bija 1:50 noskrieta, bet tad kaut kā galīgi nepievērsu uzmanību, cik tad bija palicis.

  9. Apsveicu un respect!
    Ļena esot teikusi, ka maratonam ir jābriest gadu. Bet par sajūtām tev pilnībā piekrītu – skriet vienam pa mežu ir kas cits, nekā tādā milzīgā pūlī – kolosāli.

  10. moonlight:
    paldies :)
    3,36?? tādas distances taču nemaz nebija. “minimaratons” ir 5 km. vai varbūt es kļūdos. Kuldīgā varētu būt skaisti, bet kalnaini :) Jādomā varbūt tiešām atkal piedalīties.

  11. Nu malacis! Es tik lielu gabalu nespētu noskriet. Un trenēties ar būtu slinkums. Maksimums uz ko sevi varu piespiest ir pabraukāšana ar ričuku :)

  12. mans brālis tik un tā visforšākais! viņš skrēja visu pilno maratonu un ierindojās godpilnajā 440. vietā, respektīvi, pēdējais bija :D bet tika līdz finišam :D :D :D

  13. Piedod Mik, bet kādam taču tas bija jāpasaka (here goes): es nu gan nebūtu licis rakstu par šo maratonu, ja es būtu finišējis no 1030 cilvēkiem 999 vietā, turklāt ļaujoties lai mani apdzen visai prāvs bariņš ar trīsdesmitajos gados dzimušiem cilvēkiem :)

  14. Kauslis kkāds :D Un galu galā – vai tam ir kāda nozīme kāds rezultāts? galvenais, ka iekļaujies noliktajā laikā! Viss! :D es ar esmu nolēmis nākamgad skriet tos 21 K redzēs kā pa vasaru uztrenēšos :)

  15. O, paldies! Tik tiko noskrēju kādus 3km… Jūtos labi!
    Paldies, ka Tev ir tāds blogs! Interesanti lasīt…
    Pa savu sakrāto naudu jānopērk Ipod nano un tas komplekts+ labas botas!

  16. varu pateikti to ka,medalu nepietruuka.to palika vel pari!!!!drosi vien taja burzma vienkari pagaji garam tiem kas dalija tas medalas!!!jo tur bija tik daudz daliibnieku moz ka vienkarsi tevi plaida garam!!!tur bija bardakas tapec ka neviens dalibnieks neklausija,gaja kur gribeja!!un tapec ari visiem pakal izskraidit nevareja

  17. kadas mulkibas,medalu bija vairak ka vajag,vairakas kastes pa pari palika!!!drosi vien vienkarsi tevi palaida kautkada cveida garam!!jo tur bija tads juceklis jo bija loti daudz dalibnieku!!!to es teu varu 100% pateikt ka medalu nepietruka

  18. Mošķis:
    Jā, šogad sanāk krietni retāka skriešana, nekā gribētos. Taču es cenšos vismaz reizi nedēļā paskriet. Katrā ziņā esmu sapratis, ka pirms katra nopietnāka projekta vai domāšanas iepriekšējā vakarā obligāti ir jādodas skriet, jo tad dzimst idejas un vēlāk smadzenes strādā ar divkāršu jaudu :)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *