Mani iedvesmo tas, ka es zinu, ka mans rakstītais ir ietekmējis kaut viena cilvēka domas vai rīcību.
Vakar es saņēmu šādu vēstuli:
Sveiki!
Gribēju vienkārši pateikt, ka pateicoties tavam rakstam (80 dienās līdz pusmaratonam) arī es noskrēju pus maratonu. Nebiju neko garāku par pamatskolā obligātajiem 1800m skrējis, taču tas treniņa grafiks iedvesmoja. Biju sācis no rītiem kādus pāris km paskriet, bet neko nopietnu, ar nekādiem augstākiem mērķiem. Tāpēc šis raksts pamudināja uz kaut ko tiekties. Trenējos x2 mazāk nekā tajā PDF un mans mērķis bija vismaz pabeigt (rāpojot, ejot, vai vienalga kā). Pirms tam garākais man sanāca 18km un tas pats 1x reizi.
Lai vai kā, laikam kaut kāds velns man iekšā sēž… negribēju īpaši padoties un pie 5km sāku turēties vienam profiņam līdzi, vēl 10km izturēju un tad nāca grūtie pēdējie ~5km. Lai vai kā gandrīz līdz beigām neizturēju, bet, visus spēkus atdodot, izturēju un iekļāvos zem 2h.
Šodien sakarīgi nerakstās, visas malas sāp.
Lai šis e-pasts kalpo tev kā motivācija nākotnē rakstīt par līdzīgām lietām un motivēt pārējos.
P.S. man vēl tā medaļa sanāca ;)
(rakstītājs vēlējās palikt anonīms)
Varbūt kādam šis liksies muļķīgi, bet domāju, ka tieši šāda veida komentāru un vēstuļu dēļ ir vērts gāzt kalnus.
Tāpēc, cilvēki, ja jums parādās slinkums blogot un zūd motivācija izteikties, tad varbūt jūs kaut ko darāt nepareizajā virzienā.
18 Responses
Nu ja- tikai tava raksta dēļ arī es izlēmu piedalīties. Izlasot, ka tu piedalīsies, arī es aizgāju uz maratona mājas lapu un pieteicos. Pēc tam atpakaļceļa vairs nebija.. Tagad esmu nenormāli priecīgs, ka esmu noskrējis, un nākošreiz jau ir uzlikts mērķis- noskriet 21km zem 2h, bet pēc tam maratonu :)
Paldies!
Mani motivē tas, ka man joprojām komentē 2005.gada janvāra rakstus. Tas nozīmē, ka pat tik vecs info kādam ir noderīgs.
Pa skaisto. Jāatzīst, ka nesen izlasot rakstus par Tavu skriešanu arī man sāk rasties spars beidzot saņemties un darīt ko lietas labā :)
Man atkal izskatījās, ka Tevi motivē apmeklētāju biežums, un kuru statistikas dēļ, esi iespiedis RSS lasītājā (un ne tikai) ritīgi foršu mirgojošu rotaļļietu banneri pa visu ekrānu joptv.. :> Kas būs tālāk ? Enlarge your brain pills?:)
Prusux:
tavs izteikums ir nedaudz neloģisks. Ja es tiektos tikai pēc apmeklējuma, tad reklāmu neliktu, jo tā dažiem var nepatikt.
Ja kādu satrauc reklāmas daudzums, vai tā traucē informācijas uzņemšanai, tad varat par to droši ziņot, lai nav tā, ka jāsūdzas komentāros.
P.S.
izskatās, ka esi pārdomājis (http://mikslatvis.lv/2008/01/25/vairak-ka-500-regularie-rss-lasitaji/#comment-38462)
aga:) bloglines un netvibes bija iemests, no netvibes izmetu:) bet tas tā. dažreiz jau ir ko palasīt. nav jau tā ka Tev viss ir mēsls. problēma ir tā, ka Latvijā tādu foršu blogu nemaz nav tik daudz. un tie kas ir, raksta reti. Bet man kautko gribas palasīt daudz biežāk:) Protams manas intereses ir visai tālu no tā ko ir iespējams latviski izlasīt, bet tā jau ir mana problēma – nevis blogu rakstītāju. Tā lūk.
p.s. Reklāmas vispār nevienam nenes labumu, izņemot to, kam par reklamēšanu maksā vai tiek iegūts kāds abpusējs labums (piemēram apmaiņas statistika).
Prusux:
negribas strīdēties par “Reklāmas vispār nevienam nenes labumu”, bet es apzinos, ka ar reklāmām iespējams tiek nodarīts neliels kaitējums.
No otras puses, ja ir informācijas kanāls, tad kāpēc to neizmantot?
Tieši tā :D vairāk rakstus par skriešanu! :D
Es pusmaratona laikā visus skrējējus atbalstīju ķīpsalā, tikai negadījās onkuli redzēt :(
Bet man ir interesanti lasīt tavu blogu.
Un kad tad beidzot būs podkāsts?
Neskatoties uz manu iepriekšējo, kritisko, komentāru – arī es esmu sācis (vēl tikai) domāt par skriešanu vakaros :)
“Varbūt kādam šis liksies muļķīgi”
tev kā vienmēr ir pilnīga taisnība!
Pēc tā ko tu esi rakstījis es noteikti nākamgad noskriešu kaut vai 5km. Nožēloju ka jau šogad nesaņēmos.
Tavs raksts par skriešanu bija viens no daudzajiem, kāpēc sāku spēcīgi domāt par maratonu (darba dēļ, diemžēl, nesanāca. Nākamais – Kuldīgā).
Filmas The Bucket list sākumā ir ļoti labs citāts:
“You measure yourself by the people who measure themselves by you.” Un ar nenormālu lepnumu uzzināju, ka ir komandas manā sportā, kuras savu rezultātu salīdzina ar mūsu komandas rezultātu. Tāds novērtējums tiešām dod motivāciju un ļauj turpināt ar lielāku sparu.
Tā turēt!
Edgars:
es arī štukoju par skriešanu Kuldīgā. Šoreiz būtu labi uzlabot savu laiku par kādām 20-30 minūtēm :)
o jā, Benvenuto lai top nolāstots.
Ļoti labs raksts. Man patikās! Tiešām iedvesmo tāda veida raksti, tajos dzīves brīžos, kad liekās, ka viss ir galīgi sagājis greizi. Bet tad es izlasu kādu no okuļa iedvesmojošajiem rakstiem un saule sāk spīdēt spožāk, cilvēki sāk smaidīt un pasaulē top miers. Āmen!
http://nemirst.lv/index.php?c=kom&rid=406
Tikai uz priekšu- arī mani iedvesmoja Onkuļa centība. Domāju būtu skrējis tāpat, bet visi šie raksti ir atzīstami, tā turpini Vismaz viens blogs kur siekalani nepaskata jauno (un absolūti “useless” MacBook Air) :)