nesēdi pie galda ar cepuri galvā, jo…

Vakar biju picērijā un pamanīju, ka tētis savam dēlēnam, sēžoties pie galda, kaut ko pateica un sīkais noņēma cepuri no galvas. Puika bija dikti sīks, bet izskatījās prātīgs.

Es prātoju, vai jūsu vecāki mācīja jums šādu lietu, un ja mācīja, tad kāds bija cepures noņemšanas pamatojums?

Atzīšos, ka man atmiņā iespiedies tikai viens labs iemesls:

pie galda ar cepuri galvā sēž tikai vaņkas (krievi).

Man šī frāze bija pietiekams pamudinājums, lai uz mūžīgiem laikiem tā vairs nedarītu. Iespējams, ka tas izklausās rasistiski, tas iespējams aizvaino veselu tautu, bet tiešām šo lietu es spilgti atceros. Tāpēc es prātoju , ko lulū picas tētis ir iemācījis savai atvasei? Ko citi vecāki māca saviem bērniem, kādus aizspriedumus un fobijas viņi ieaudzina?

25 Responses

  1. Šāds spriedums jau nu toč’ vainagojās ar internacionāla naida kurināšanu un dajebkādu nacionālo ieražu necienīšanu, lai kādas tās arī būtu.
    Vienkārši ir gadieni, kad tēti klausa bez ierunām. Ir gadieni, kad tas nav jāatkārto.
    Cik sapratu, tad tev nav atvases?

  2. jā, kaut kas tāds (it īpaši par sievietēm, jo duņkas nekad savus kažokādas minaretus no galvas nenoņem/ēma) arī man atmiņā saglabājies.

  3. It’s therefore become a mark of respect to take them off during a meal, funerals, church service, when you greet someone in the street, or any other occasion when you want to signify that you respect the person. That’s where the term, “I take my hat off to you” originated.

    Expert: Amanda Gamble
    Date: 12/20/2007
    Subject: Hat etiquette

    Question
    I was always taught not to take off one’s hat and place it on a table, especially
    the dining table. My friend disagrees.
    Is there such an etiquette rule?

    Answer
    Dear Mike,
    Yes,there is such a rule. It is not the biggest error
    a person could make in his or her life,but just a simple
    courtesy. Nothing that doesn’t involve the meal or the
    task at hand (studying,card playing,etc.) shouldn’t be
    on the table. A hat is slightly unsanitary and takes up
    space (even if it’s just a little) that someone else may
    need but be too polite to ask for or mention.
    Best regards,
    Amanda Gamble

  4. Šādu pamācība ir patīkama. Gan tādēļ, ka nesēdēs ar cepuri, gan tādēļ, ka ieaudzina kaut nelielu tautisko pašcieņu, kuras ļoti pietrūkst.

    Tā pat tie vaņkas mūs bez sāls apēdīs, ja dos iespēju. Vismaz der dzīvot ar mugurkaulu.

  5. man to pašu tik par čigāniem teica. dīvaini.

    kāds tur nacisms/rasisms… padomju laikos, kad mēs (es) bijām sīki, tad te bija cita situācija, un bija visai liels attaisnojums nebūt priecīgiem par to tautu kas te “ievācās”.

    ebrejiem fašisti arī jāmīl toreiz bija, jo citādi tas būtu nacistiski???

  6. Mans skaidrojums, sēdēšana pie galda bez cepures.

    Jaunā derība
    “1. Korintiešiem

    4 Katrs vīrs, kas Dievu lūdz vai runā kā pravietis ar apsegtu galvu, apkauno savu galvu.”

    Kādreiz pirms katras ēdienreizes tika lūgts Dievs, parasti skaitīta standarta tēvreize. Tātad cepures tika noņemtas pirms ēšanas skaitot tēvreizi, un kad darbā gāja karotes neviens atpakaļ cepuri nelika. Tā kā krievi te ņepričom. Bet labi tā ir mana brīva interpretācija.

    PS. vajadzēja jau moderni savā blogā iepostot, kā atbilde uz onkuļa pārspriedumiem par cepures nēsāšanu :D

  7. Man pietiek, ka māte pateica, ka jau mājā atrasties ar cepuri galvā ir nepieklājīgi, bet pie galda tā esot pat necieņas izrādīšana pret namatēvu.

    Tētim gan tas pats vaņkas variants vienmēr bija prātā :D

  8. Da tās visas ir tikai tradīcijas. Vēl 20. gadsimta sākumā Latvijā un kaimiņvalstīs parādīties ārpus telpām sabiedrībā bez galvassegas skaitījās ļoti nepieklājīgi. Atceros kaut kādu literāro darbu, kur varonim vējš bija cepuri aizpūtis nedabonami, un nabags pa visādiem apkārtceļiem slapstīdamies aizkļuva līdz draugam, kurš viņam cepuri aizdeva, lai varētu normāli līdz mājām aizbraukt.

  9. man gan patik sedet cepure. bet esmu ari lasijis kaut kur vesturiski, ka paraza nonemt cepuri atvasinata no senakiem laikiem, kad bruninieki vazajas kiveres un satiekoties nonema kiveres/paradija seju, lai apliecinatu, ka nav launu nodomu, utt.

  10. Tieši tā kā ebw saka, vienkārši teica, ka nav pieklājīgi ar cepuri pie galda sēdēt un viss.
    Tāpat kā kapos cepure ir jānoņem; tās taču pašsaprotamas lietas!

  11. Godīgi sakot, nemirstošs temats. Vai tad neviens nav dzirdējis par tādu lietu, kā cieņas izrādīšanu pret ēdienu? Tieši tāpat kā bērēs – jānoņem cepure, lai izrādītu cieņu aizgājējam. Šajā lietā dzimums nav noteicošais. Ar cepures noņemšanu, tāpat kā galda lūgšanu (kuru gan vairs tikpat kā neviens neskaita) tiek izrādīta cieņa. Tas nav saistīts ne ar žīdiem, ne ar vaņkām. Šī cieņas izrādīšana mums atgādina, ka kādreiz tāda iespēja paēst var nebūt. Ka ir daudzi cilvēki, kas šobrīd cieš badu. Līdz ar to mēs esam pateicīgi par iespēju paēst. No malas tas tomēr arī atstāj pozitīvu iespaidu par Tevi, kā cilvēku – tas parāda, ka Tu novērtē to, kas Tev tiek dots, un tam ABSOLŪTI nav nekāda sakara ar reliģiju. Vai tiešām lasot komentārus es neieraudzīju nevienu, kurš domātu līdzīgi?

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *