Kā Zanes vecāki brauca Kambodžu lūkoties (otrā versija)
Otrais raksts sērijā par to, kā mani vecāki brauca pie mums ciemos
foto no janvāra velobrauciena
Viens no pēdējiem velo braucieniem bija tik iespaidīgs, ka pēc nobraukšanas uzreiz bija skaidrs, ka tas būs jāatkārto mazākā grupā ar ilgākām foto pauzēm.
Popiela
Gan skolēniem, gan paši sev par prieku nolēmām izveidot arī skolotāju komandu un piedalīties ar priekšnesumu.
budistu mūks lietū
Katru rītu Pnompeņas ielās iziet budistu mūki, kuriem cilvēki ziedo pārtiku.
pielijusi iela
Vienu rītu sāka līt lietus un apmēram stundas laikā iela pielija pilna tā, it kā būtu lietus sezona.
Kā Zanes vecāki brauca Kambodžu lūkoties
Kā jau iepriekš pieminējām, Ziemassvētku laikā pie mums ciemos bija mani vecāki (Daina un Juris). Kopā ar viņiem burvīgi pavadījām laiku – bijām gan SiemReap’ā, gan Pnompeņā, gan arī Kepā un Vjetnamā. Stāstu un piedzīvojumu ir daudz vairāk nekā laiks, lai tos pārtaisīto labos bloga ierakstos. Lai vai kā, esam apņēmušies palēnām visu piedzīvoto sarakstīt un publicēt. Pirmais raksts šajā sērijā tika uzticēts manai mammai.
kafija kambodžiešu gaumē
Parādīsim, kā pagatavot kafiju kambodžiešu gaumē.
pirmā fotopastaiga
Sākām jaunu tradīciju – foto pastaigas. Pirmajā reizē vairāk ar acīm skatījāmies, kas notiek, bet gan jau ar laiku nonāksim arī pie labiem kadriem.
Starptautiskā diena
Kā jau īstās Starptautiskās skolās pienākas, arī manā skolā mācās daudz dažādu tautību skolēni. Reizi gadā tiek rīkots vērienīgs pasākums – Starptautiskā Diena.
200 dienas Kambodžā
Es dzīvoju Kambodžas galvaspilsētā Pnompeņā. Pat skaļi izrunājot šie vārdi neliekas ticami. Bet pietiek tikai spert vienu soli laukā no mājas, lai karstais gaiss ieskrietu sejā un tūlīt atgādinātu, ka šis nav Latvijas vasaras vai nevēdinātas siltumnīcas karstums, bet gan Kambodžas ziema. Tomēr par spīti tam, ka esam tūkstošiem kilometru attālumā, dažbrīd šķiet, ka dienas rit uz priekšu ļoti pierastā ritmā.
saulrieti, kas bildēti ar telefonu
Divi kadri no Kepas. Saulriets, kas bildēts ar telefonu. Krāsas nav ne par nieku sagrozītas, tajā vakarā debesis tiešām izskatījās kā no gleznas ekspresionistu stilā. Ja neticiet paprasiet tiem, kas tur bija klāt un redzēja to pašu.
Ruma dienasgrāmata un The Flicks
Beidzot noskatījos Ruma dienasgrāmatu. Lai redzētu filmu mēs devāmies uz kinoteātri (ja to var tā saukt) The Flicks. Nesaprotu, kāpēc sešu mēnešu laikā mums nebija ienācis prātā aizmaldīties līdz 95. ielai uz kādu filmu vakaru.