Kāpēc blogot, kāpēc lasīt blogu?
(Tiem, kuriem metas slikti no vārda “blogot,” lūdzu, iesakiet labu, skanīgu darbības vārdu, kuru lietot, lai apzīmētu šo parādību.)
Var domas pierakstīt nobružātā kladē un slēpt zem gultas. Var kladīti iedot kādam citam un uzzināt, ko citi saka par to un šo. Var visādi izdarīties ar savām piezīmēm, bet ir viens jauns dienasgrāmatas rakstīšanas veids, kas pēdējā laikā ir ieguvis īpašu popularitāti – blogošana (tīmekļa žurnāla rakstīšana).
Publiska dienasgrāmata internetā pamatā kalpo tiem pašiem nolūkiem, kam parastā dienasgrāmata. Rakstot blogu (interneta žurnālu), nepastāv nekādi ierobežojumi, vienīgā robeža ir mūsos. Regulāri rakstot iespējams iemācīties skaidrāk izteikt savas domas, iespējams pilnveidot argumentēšanas spēju, ar laiku paplašinās vārdu krājums, attīstās “komatu izjūta.” Uzliekot savas domas uz papīra tās nenoklīst un pēc ilgāka laika ir pieejamas, tās var aizmirst, taču tās nekur nepazūd. Rakstītais vārds sevī nes lielāku atbildību nekā tas, ko pasakām, vai ko nodomājam pie sevis. Pierakstot savas domas, tās tiek izsvērtas un pieslīpētas, lai tās būtu atšifrējamas arī citiem lasītājiem. Tā rakstot var rasties arī jaunas idejas.
Dienasgrāmata tas ir pierakstīts iekšējais monologs, rakstveida stāstījums sev, vai kādam nākotnes lasītājam. Blogs (tīmekļa žurnāls) piedāvā, daudz vairāk – dialogu ar lielāku auditoriju.
Blogs (tīmekļa žurnāls) nav vienkārša virtuāla saruna vai ieraksts lapā. Blogs (tīmekļa žurnāls) ir iespēja ar idejām ietekmēt vairāk cilvēku, nekā līdz šim pierasts. Blogs (tīmekļa žurnāls) ir iespēja uzzināt, ko par katru rakstu domā cilvēki no malas. Visbiežāk komentāri tiek izteikti anonīmi, tāpēc arī idejas tajos ir daudz ekstrēmākas, kritika daudz dzēlīgāka un argumenti var būt pavisam nejēdzīgi, tāpēc daži iet citu ceļu un ierobežo pieeju dodot iespēju komentēt slēgtam lasītāju lokam.
Rakstot blogu (tīmekļa žurnālu) un lasot komentārus, iespējams apmainīties ar viedokļiem daudz plašākā cilvēku lokā, nekā tas būtu iespējams runājot par to pašu tēmu pie tējas krūzes.
Blogošana (?) ir iespēja izklāstīt savu domu un noskaidrot citu domas. Blogošana (?) ir process, kura laikā gan bloga autors, gan lasītājs apmainoties ar viedokļiem iegūst jaunas zināšanas un sapratni. Blogojot (rakstot tīmekļa žurnālu) par šauru un specifisku tēmu ir iespējams sapulcināt tādu auditoriju, kas sastāv gan no no nozares speciālistiem, gan arī no atsevišķiem garāmgājējiem, kuriem pēkšņi šķiet interesanta kāda no tēmām, piemēram, farmaceitu sapņu pulkstenis. Blogu (tīmekļa žurnālu) tēmas, gluži kā cilvēku ceļi, bieži krustojas.
Es domāju, ka šobrīd nav jēgas uzdot jautājumu: “kāpēc blogot (rakstīt tīmekļa žurnālu)?” vai “kāpēc neblogot (nerakstīt tīmekļa žurnālu)?” Pareizais jautājums ir: “kur es visērtāk varu izveidot savu blogu (tīmekļa žurnālu)?” Pat Latvijas politiķi to ir sākuši darīt. (no viņiem gan parasti nevajag ņemt piemēru)
Hei! Uz priekšu, rīkojies, radi ko nebijušu, pārsteidz un aplaimo lasītājus ar jaunu un saistošu lasāmvielu!
“blogot” ietver sevī, gan apstākļus, gan darbību, kuru var aprakstīt ar 3 vārdiem mūsu mēlē. Jautājums – vai tiešām viss ir jālatvisko, pat, ja nav pienācīga tulkojuma?
Atbalsti šo rakstu nobalsojot par to digg.lv 
30 Responses
Vēl var dienasgrāmatot. Tpfu, nu nav viss jālatvisko :)
Man patīk rakstīt tāpēc, ka uzskatu, ka tā kaut kā sevi attīstu – protams, ir jauki, ja kāds iekomentē. Vispār šāda blogošana ir tāda kā māksla manā uztverē.
Nu re. Tikai atcerieties, ka dizive pa iistam risinaas offainaa, nevis onlainaa… Lai gan nu jau daziem tikai onlainaa (justin.tv utml).
buutu forshi paariet uz online dziivi. ehhh…
/drink
laikam ar to arii atshkjiros, no kaut kaada ‘tipiskaa’ bloga rakstiitaaja: man liekas, ka daudz labaak ar viedokljiem var apmainiities nevis te – internetaa, bet tieshi tur – pie teejas kruuzes!
Ļoti oriģināla tēma, respect!
Domājams, viss šis blogu bums ienācis līdz ar internetizēšanos. Daudzi tikai tagad sāk izmantot tīmekļa iespējas, jo cenas ir pieņemamākas, nekā gadus 5 iepriekš. Mūsu valstī viss notiek ar pāris gadu aizturi.
Raksts labs, kudos.
Tik nākamreiz aiz katra vārda, kas sākas ar Blog… neliec iekavas ar alternatīvo tulkojumu. ;)
zinu zinu, tas bija speciāli, lai izceltu blog īsumu un vienkāršumu salīdzinājumā ar latvisko variantu. Lai gan “blogs” nav tas labākais vārds, tas tomēr ir labāks par mūsu latviešu valodas variantu.
Godīgi sakot es nevaru īsti pateikt kāpēc es blogoju :) es to vienkārši vienu dienu to sāku darīt un tagad ik pa laikam kautko uzrakstu :)
Pats esmu iesācējs blogošanā un arī ne vienmēr var atrast laiku, lai kaut ko ierakstītu, taču tā ir sam;ērā interesanta nodarbe, tā ir iespēja sapulcināt domubiedru pulku, iegūt jaunus draugus, daudz ko interesantu uzzināt.
Tas ir kā sava veida vaļasprieks, protams, tas nevar aizvietot parasto dienasgrāmatu, kuru parasti paslēpjam zem spilvena, jo nu kurš katrs taču neliks visu savu dzīvi un sāpi publiskai izķidāsanai :)
publiskai ķidāšanai var droši izmantot gan wordpress, gan sviesta cibu. tikai vajag to darīt anonīmi un aiziet, tev ir lapa, kurā nav ne vārda par jaunākajiem gadžetiem, bet tev ir lapa ar lauzto siržu uzskaitījumu
bet tas jau nav tik personiski :D
katrā ziņā pašam man ir 2 dienasgrāmatas, viena puņķiem un asarām (pabiezas klades izskatā) un viena tāda, kurā vēlos dalīties savā gudrībā (?) ar citiem :) nav jau gan man nekas diži izveidojies, bet nu cerams, ka ar laiku :)
Es tev piekrītu :P
forši, paldies.
Ar mums vienkāršajiem viss ir skaidrs. Interesanti, kāpēc blogo politiķi? Diez vai tās ir viņu publiskās dienasgrāmatas… Dienasgrāmatās parasti raksta savus piedzīvojumus/pārdzīvojumus, to, kas interesē, redzēts, dzirdēts, ko gribas vai negribas – vairāk vai mazāk personīgas lietas.
ieteikums darbības vārdam: emuārēt :)
otrs variants (bet nav labskanīgs): tīmekļžurnālēšana
atis: emuārēt, tātad, ir labskanīgs? :)
Es jau laikam blogoju kādus 4us gadus, bet līdz šim tā bija tāda vairāk pasūdzēšanās pazīstamiem cilvēkiem par grūto dzīvi vai padalīšanās ar lielajiem priekiem. Vienā brīdī vienkārši tas sāk likties mazliet garlaicīgi vai? Bet pati blogošana velk vēl joprojām. Tieši tādēļ, ka pa galvu taču dauzās tik daudz domu, bet viņas aizdauzās kaut kur prom, ja nepiefiksē. Bet savukārt tagad esmu sastapies ar to problēmu, ka agrāk ta mani lasīja tik un tik cilvēku, bet mainot blogu to lasītāju vairs nav un tad rakstīt pašam sev liekas baigi dīvaini..
ieraudzīju virsrakstu. Sapratu, ka labākais, ko varētu izdarīt ir ierakstīt nesakarīgu komentāru, nevis lasīt :)
Ļoti labs raksts (gan jau)!
Sveiki, vai kāds lūdzu varētu man pateikt kapēc man wordpress blogam rakstu virsrakstiem latviešu burti nerādās. Kas tu ir jāpieķīlē, lai šito kļūdiņu izlabotu???
Patiesībā šodien ir tā dienam, kad atkal ir uznācis – bled, kāda velna pēc man ir jāraksta ko viens vai otrs par ko domā?! Par ko vienam punķi, par ko vienam prieki.
Piekrītu arī Pūkam – es arī rakstu neizlasīju. Puux ieminējās, ka tāds raksts ir – tad nu atvēru!:D Gan jau, ka ir labs, ja jau pat dārgais draugs mxz atzīst par labu esam!:)
Es gribēju teikt – kāpēc man jālasa nevis jāraksta! :)
Jānis: izklausās, ka tu runā par wordpress.org, nevis wordpress.com. Jautā, kādam no wordpress.org guru. Nezinu, piemēram, lācim, vai kādam citam. (Gandrīz jebkuram, tikai ne man :)
Pūks: drīz laikam būs jāraksta raksts, “kāpēc lasīt?”
Snpz: žēl, man tā gribējās, ka kāds šo izlasītu. (raksts gan domāts vairāk tiem, kas ar blogiem nav saskārušies)
Ja tu uzrakstīsi rakstu “Kāpēc lasīt?”, es to pilnīgi noteikti izlasīšu no pirmā līdz pēdējam vārdam :)
Puuks: sarunāts :)
0nkuli, mitējies, es mirstu…
nitro tas jau bija mērķis
Izlasīju rakstu, lasu komentārus un skatos, ka tie ir 2 gadus veci. Es tikai tagad sāku intensīvi interesēties par blogošanu…laikam ir radusies vēlme izpausties plašāk, tad nu meklēju informāciju kā to darīt. Raksts man patika :)
Blogošanas lietās esmu iesācējs.Varētu teikt jūtos kā mežā ar aizsietām acīm, taču saprotu,ka tas ir netikai sava viedokļa izpaušanas veids vai domu arhīvs, bet arī viens no efektīvākajiem un lētākajiem pašreklāmas veidiem.Blogs kā reklāma.