Miks Latvis

Search

Latvijā vairs nelasa avīzes

… nu ne jau tā, ka nelasa pavisam, bet tā, ka lasa mazāk.

Pēdējās dienās internetā lasāmas dažādas prognozes par to, kas notiks ar interneta projektiem. (Interesantāko un precīzāko ir uzrakstījis Artūrs Mednis). Taču vienu lietu gan var pateikt pilnīgi droši bez prognozēšanas – Latvijā avīzes lasīs aizvien mazāk.

Tādi ir fakti, kurus piedāvā LETA (ziņa nav pieejama nereģistrētiem lietotājiem). Lielajiem laikrakstiem abonentu skaits uz šī gada janvāri salīdzinot ar pagājušo gadu ir samazinājies par 20-30%. Notiek tas, kas tika jau skandināts kopš neatminamiem laikiem – tradicionālā prese mirst.

statistika.jpg

(Katra gada janvāra dati, 2007. gadā janvāris un februāris)

Jaunie mediji var piedāvāt daudz vairāk nekā avīzes, kuras jau drukāšanas brīdī satur neaktuālu informāciju.

Mani vecāki dzīvo laukos un nu jau kādu pusotru gadu ir pilnībā atteikušies no dienas laikrakstu abonēšanas. Palikuši ir tikai dažāda veida žurnāli. Es vispār pat neesmu iedomājies, ka man būtu vajadzība kaut ko abonēt. Tās nav rūpes par izcirstajiem kokiem, bet gan pavisam praktiski apsvērumi.

Piemērs: dzīvojot pie jūras (kā tas ir manu vecāku gadījumā) vienmēr ir vērtīgi zināt vai netuvojas vētra, to nevar izlasīt nevienā dienas laikrakstā. Avīzē jūs, labākajā gadījumā, pēc dienas izlasīsiet par to, ka uz jūsu mājas ir uzgāzies koks. Parasti jebkurš stiprāks vējš mūsu pusē beidzas ar pārrautiem elektrības vadiem un svecīšu vakariem pat vairākas dienas pēc kārtas.

Interneta portāli, var pasniegt ziņas, tad kad tās notiek, tie dod to pašu ko avīzes tikai ātrāk, bezmaksas un ar iespēju baudīt video, interaktīvās aptaujas, diskusijas un citus labumus. Pat reģionālie mediji attīstās piedāvājot ne tikai ziņas, bet pat rakstot blogus.

Vajadzība pēc svaigas makulatūras ir zudusi, tagad uzvarēs tie preses izdevumi, kas visveiksmīgāk spēs izmantot interneta sniegtās iespējas. Šādā veidā esmu kļuvis par lielu Dienas Biznesa portāla db.lv fanu – tas ir pat labāks, kā portāli pirmrindnieki – tvnet un delfi.

db.lv mani spēj apgādāt ar svaigām ziņām daudz labāk kā tie portāli, kuri jau kopš sākta gala ir darījuši savu darbu piedāvājot ziņas internetā. Īpaši priecē, tas, ka ziņas ērti lasāmas ar RSS palīdzību.

Dienai arī esot kaut kāda interneta lapa, bet tā acīmredzot ir slikta, jo par to esmu dzirdējis sliktas atsauksmes un ikdienas darbā neesmu lietojis. Neatkarīgās interneta lapa iespējams ir vēl dranķīgāka, jo par to vispār neesmu dzirdējis, ka kāds to lietotu.

Ja ar tradicionālajiem portāliem jums nav gana, tad tagad Latvijā ir jau divi tā sauktās pilsoniskās žurnālistikas portāli: pieredzējusī mazā cilvēka ziņu aģentūra tribine.lv un jaunais mix.lv pie kura tiek turpināts pilnveidošanas darbs.

Vajadzība pēc avīzes tās ierastajā formā ir zudusi.

23 Responses

  1. Piekriitu. Man vienaa prezentaacijaa ir lidiziigi statistikas dati par ASV atieciibaa uz visiem tradicionaalajiem medijiem – radio, TV un presi, un arii tur ir skaidri redzams, ka peedeejo 5 gadu laikaa kriitaas lasiitaaju skaits visiem, net Newsweek un Times ir uz pusi samazinaajushi savu biroju un darbinieku skaitu, utt.

    Ja nemaldos, tad diena peern bija zinkojusi jau arii ka vinjiem lasiitajau skaits ir samazinaajis par 17 vai 18 procentiem, tachu no neoficiaaliem avtotiem esmu dzirdeejis, ka veel vairaak (pat liidz 30%). Lai vai kaa, pagaidaam shie mediji neizzudiis, bet tikai zaudees dalju lasiitaaju, ja nemainiisies (un diez vai mainiisies tik atri), tas ir – piedaavaas savaadaaku saturu, nekaa es to varu ikdienaa ieguut internetaa, piemeeraam.

    No otras puses – lielaaki analiitiski raxti, kaadi ir Dienaa, nav redzeeti internetaa. Vai arii – seezot Reklaamas Baaraa, Karambaa vai jebkur citur un pusdienojot varu paskirstiit SestDienu… Tas jau ir pavisam savaadaak.

  2. Žurnāli, un visādi citādi krāsaini izdevumi turpinās pelnīt, tiem joprojām būs noiets, daudzi mani ‘interneta izglītotie’ draugi regulāri pērk kautkādus deko, fhm vai privāto.

    značit avīzēm jāpārvēršas par žurnāliem un viss rullēs. daļa protams atmirs, bet mani tas neuztrauc.

  3. Nepiekrītu.

    Avīžu saturs ir daudz profesionālāks par kautvai tiem pašiem TVNET sagrābstītajiem rakstiem. Tad jau blogos sniegtā informācija ir pilnīgāka un patiesāka nekā ziņu portālos, kur biezi kautkādi atkritušie žurnālisti strādā. Avīžu saturs pagaidām Latvijā ir neaizstājams.

  4. Man ir līdzīgs viedoklis, bet nedaudz filozofiskās :) gari jāraksta, bet varbūt nākotnē uzdrukāšu pie sevis ierakstu.
    bet ja godīgi, tad sakarīgākais laikrasts arī ir tikai un vienīgi dienas bizness :)

  5. Žēl, pie grafika nav “Latvijas vēstneša” līkne. Pieļauju, ka tās līkne ir tik pat taisna kā Dienas Biznesam, ja ne vēl augšupejošāka.
    Ar to gribēju teikt, ka būs izdevumi, kurus abonēs tā pat, neatkarīgi no interneta mediju lomas informācijas tirgū.

  6. Pavisam neizzudīs. Avīzēm ar vien ir vairāki lieli plusi. Viens no tiem: tehnoloģijas vēl nav tik ātri attīstījušās, lai es varētu lasīt ziņas un jaunumus internetā braucot tramvajā, vilcienā uz laukiem. Tā pat arī avīzēm, tā pat kā grāmatām ir kaut kāda cita veida vērtībā, kaut vai tas, ka šad tad gribās atgulties gultā, dzert kafiju un paņemt rokā kaut ko taustāmu, jo citādi gaisīgais netveramais internets šad tad pieriebj.

    Vēl arī avīzes noder krāsniņu iekurināšanai, kaķa iekaustīšanai vai vienkārši kvalitatīvu ziņu lasīšanai (nav noslēpums, ka internetā labas ziņas par ‘uz šodienu aktuālo’ ir atrast grūtāk kā avīzē).

  7. Vēstnesim zemāk daudz nekritīs, jo brīvpŗātīgi piespiedu, demokrātijas feodālisma kārtā tur daudz kas ir jāpublicē. Visādīgi juridiskie paziņojumspami.
    Vēstnesis drīzāk būs kā suvenīrs.

  8. Diezgan skaļš virsraksts. Internets piebeigs avīzes, tāpat kā televīzija piebeidza radio, un radio piebeidza… hmm, avīzes? Nopietni, nav jau nu tā, ka internets būtu pirmais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis — diezgan sen vairs netrūkst ziņu avotu, kas ir daudz operātīvāki par avīzēm. Piemēram, laika ziņas cilvēki, kam tas ir tiešām svarīgi, kopš sākta gala klausījušies pa radio. Tomēr avīzes vēl ir ar mums tādēļ, ka viņas spēja pielāgoties, atrast savu vietu un dzīvoja tālāk. Arī tagad viņas cenšas darīt to pašu. Un par abonentu skaita samazināšanos — protams, arī radioklausītāju skaits samazinājās, kad parādījās televīzija, un gan jau arī tad cilvēki teica, ka neviens vairs neklausās radio. Klausās vēl šobaltdien, tikai mazāk.

    Turklāt Dienai ir veselas trīs lapas: diena.lv, vdiena.lv un ldiena.lv. diena.lv viņi publicē avīzes elektronisko versiju, savukārt vdiena.lv un ldiena.lv ir mēģinājumi uztaisīt attiecīgi politisko un biznesa portālu. Viņiem pat ir sadaļa Blogi, kur šo to ieraksta arī tādas personības kā Jakovs Pliners. Kur vēl citur var lasīt Plinera blogu?!

  9. Avīzes es arī pēdējos gados ar vien mazāk lasu. Un jau pēdējā laikā sanāk palasīt daudz specializētāka literatūra t.i. vairāk ko no zinātniskās literatūras, kādos ārzemju žurnālos, kura arī šad tad vairākos jautājumos jau ir novecojusi un jaunumus no dažiem rakstiem esmu dabūjis agrāk i-netā. Bet vismaz šad tad es atrodu tādas lietas ko nezināju un kuras tiešām ir interesanti palasīt.

    p.s. Gribu tev aizrādīt – Kurš tā zīme grafiku? – tas grafiks tak nav lineāri uzzīmēts un tādēļ neparāda objektīvi pareizo skatījumu.

  10. kxd49: grafiks ir tikai ilustrācija, precīzus datus no tā nolasīt tā pat nav iespējams – tas tikai norāda tendenci. Jā, zinu, vajadzēja izslēgt to 2007. gada februāri, lai grafiks būtu korekts.

  11. IMHO drukātā prese galīgi nepazudīs. Pirmkārt, tas ir rituāls. Ne visi lasa ziņas ar mobilā telefona palīdzību, valkā polistēra virsjakas un ēd pusfabrikātus. Es, protams, paņēmu galējību, bet tomēr ir arī galēji konservatīvi cilvēki.

    Un otra lieta, ir tomēr ziņas un informācija, kas nav aktuālas tikai tagad un tūlīt. Nedomāju, ka piemēram Rīgas Laiks interneta versijā būs labāks, vai intervija teiksim ar Godmani rīt būs mazāk aktuāla kā šodien. Tomēr galvenie mediji tomēr paliks tie paši kas šobrīd, vienīgi viņi tiks izdoti gan interneta, gan papīra formātos. Tur tomēr ir pieredze.

    Jā, un runājot par tvnet un delfi, man ir īpašs viedoklis par to, ko visas interaktīvās iespējas ir izdarījušas ar šiem portāliem. :)

  12. Satīrs: nu par Rīgas Laiku nav par ko satraukties. Žurnāli un retāk iznākoši izdevumi, joprojām būs populāri. Iespēja paņemt rokās skaistu žurnālu lasīt plašas intervijas ar labām ilustrācijām ir daudz foršāk par jebkuru interneta pasākumu.

    (Pats joprojām pērku žurnālus un ar baudu tos šķirstu Fotokvartālu, Digital Photography, National Geographic, Wired, Veto, Jaffa Magazine u.c.) Žurnāli, ir kļuvuši par manu kārtējo aizraušanos :)

  13. 1. Avīžu abonēšanas dinamikai nav tieša sakara ar interneta resursiem, bet gan cenas/kvalitātes attiecību.

    2. Studē žurnālistiku un esi “kaut ko dzirdējis” par Dienas un Neatkarīgās lapām? Pilnīgs sviests.

  14. Nils: 1. ir gan. Ir rinda cilvēku, kuri ir abonējuši dienas laikrakstus, bet tagad palikuši pie nedēļas izdevuma tikai tāpēc, ka nevienam nav vajadzīgas vecas ziņas. portāli, protams, nav tik analītiski kā avīzes, bet tie var tādi kļūt, ja atļautos par noteiktu samaksu darīt pieejamus savus drukātos rakstus. Cik zinu tad NRA ir tieši tāds variants, ka ir iespējams lasīt pilnus rakstus, kuri ir bijuši publicēti pirms tam. Žēl tikai, ka man NRA tik ļoti neiet pie dūšas.
    2. es ceru, ka saprati, ka tas ir izteiciens. nevajag visu uztvert burtiski.

  15. Tā sistēma ir pārbaudīta un izmēģināta, un ir konstatēts ka tā nedarbojas. NYTimes.com, FT.com, Economist.com ir tikai redzamākie piemēri, kas prasīja maksu par analītiskajiem rakstiem, bet pēc tam secināja, ka ar reklāmu var nopelnīt daudz vairāk, jo tieši šādi raksti piesaista visvairāk apmeklētāju. Tagad tas viss ir par brīvu.

    Kaut kā ārvalstu izdevumiem ir skaidrs, kas ir avīze un kas – interneta resursi. Diena gāja pareizajā virzienā līdz brīdim, kad “nodzeltēja”.

    Un žurnālistikas studentam vajadzētu ne tikai prast izteikties, bet arī zināt, kas ir izteiciens :)

  16. Ar Latvijas interneta portāliem ir tā, ka analītiskuma ziņā tie nekad nevarēs konkurēt ar avīzēm, jo īpašniekam nav izdevīgi algot baigos „analītiķus”, kas var saražot labi ja vienu rakstu divās dienās, ja ir vēlme, lai būtu kaut kas ļoti jēdzīgs un informatīvi oriģināls. Turklāt ir pilnīgi skaidrs, ka šāda satura materiāli lasītāju apmeklētības ziņā nekad nespēs konkurēt ar jebkuru dzelteno ziņu, kuras virsrakstā, piemēram, ir burvju vārdiņš „dzimumloceklis”. Ja visi cilvēki varētu redzēt, kādi ir TVNet un Delfu lasītāko rakstu topi, tad daudzi jautājumi atkristu paši no sevis. Neviens uzņēmējs ar labdarību nekad nenodarbosies, tas ir skaidrs, tāpēc jau normālās valstīs nodokļu maksātāji finansē sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju

Leave a Reply to Glupais Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *